Eiropas biatlona čempione Baiba Bendika ir tikai 1,56 m gara. Covid-19 dēļ gada nogalē nācās izlaist divus pasaules kausa posmus, tomēr februārī jaudīgā latviete pasaules čempionātā sacentīsies ar planētas spēcīgākajām sportistēm
Labs atgādinājums, ka viņa bija stiprākā. Vēl pietiekami svaiga, lai stāvētu acu priekšā — jaunā Eiropas čempione biatlona sprintā Baiba Bendika (29) to saka par zelta medaļu, ko pagājušajā piektdienā 127 dalībnieču konkurencē izcīnīja Polijā. Tā redzamā vietā nolikta viesnīcā Itālijā, uz Latviju atceļos tikai sezonas beigās marta otrajā pusē. Visticamāk, pievienosies kolekcijai vecāku mājās Stalbes pagastā. «Laukos ir divi skaisti koka dēļi, kur visas medaļas piespraustas, vairs neatceros skaitu — stipri pāri 100. Vairāki plaukti piekrauti dažādiem kausiem,» telefonsarunā vēsta Baiba.
Kad viņa pēdējo reizi bija dzimtenē? Septembra beigās vai oktobra sākumā, sportiste aizdomājas. «Arī Ziemassvētkos un Jaunajā gadā sen nav sanācis būt Latvijā. Mums, sportistiem, nav nedēļas dienu, brīvdienu, svētku dienu. Zinām, kad ir treniņu dienas un kad — sacensības.»
Divas dienas pēc uzvaras Polijā izdodas Baibu sazvanīt jau Itālijā. Par pašas nopelnīto naudu tālredzīgi iegādātais busiņš ļauj izvairīties no pašreizējā aviolidojumu haosa. Ar treneri Ilmāru Brici pārbraukusi pāri Čehijai un Austrijai, viņa nedēļu trenēsies Livinjo. Pēc tam, nomainot viens otru pie stūres, dosies uz Pokļuku Slovēnijā. Pasaules čempionātā Baibai jāstartē 10. februārī jauktajā stafetē. Sacensībās piedalīsies arī Andrejs Rastorgujevs, kurš nupat Polijā Eiropas zeltu saņēma trešo reizi karjerā. Baibai šī bija pirmā reize.
Atdot visus spēkus
«Piecēlos un zināju, ka būšu Eiropas čempione,» tik pārliecināti latviete pēc uzvaras 29. janvārī paziņoja sporta žurnālistiem. Tiešām, šajā sprinta disciplīnā viņa jau pirms pieciem gadiem, 2016. gada februārī, pirmo reizi iekļuva planētas labāko desmitniekā. Pasaules kausa posmā Kanādā sensacionāli ieguva 5. vietu, lai gan iepriekš nebija iekļuvusi pat labāko četrdesmitniekā. «Toreiz gan man palīdzēja veiksme,» atzīst Baiba. «Abas reizes, kad iebraucu šautuvē, vējš pēkšņi bija nomierinājies. Un man izdevās izšaut ļoti ātrus un precīzus šāvienus. Biatlonā veiksme ir ļoti svarīga. Citreiz šauj un puse patronu trāpa mērķī, puse — ne.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.