Pagaidu mājas • IR.lv

Pagaidu mājas

2
Volha Prakopjeva pagājušajā rudenī Rīgā pie Brīvības pieminekļa. Foto no personīgā arhīva
Gunita Nagle

Bēgot no Lukašenko režīma, pēdējā pusgada laikā Latvijā iebraukuši aptuveni 400 baltkrievu. Eiropeiska vide, iespēja saprasties krievu un angļu valodā, darbs — tas baltkrieviem Latvijā patīk. Tomēr iestāžu gausums un banku attieksme rada neizpratni

Rodions Begliaks, ar ko sazināmies janvāra darbadienas vakarā, ir labā noskaņojumā. Augustā, kad viņš piedalījās protestos pret Baltkrievijas vēlēšanu viltošanu, policisti Rodionu piekāva, trīs diennaktis viņš pavadīja izolatorā. Bēgot no politiskajām vajāšanām, septembrī viņš ieradās Latvijā un pieprasīja patvērumu. Tieši pirms Ziemassvētkiem uzzināja, ka viņam piešķirts alternatīvais statuss, un pēc mēneša sāka projekta menedžera darbu starptautiskā uzņēmumā Rīgā. Tāpēc priecājas.

Visi 13 baltkrievi, kuri kopš augusta Latvijā saņēmuši alternatīvo statusu, jau strādā. Taču lielākā daļa patvēruma lūgumu — 36 — joprojām tiek izskatīti Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP).

Kopumā no augusta līdz janvāra beigām Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs izsniegušas 175 vīzas politiski vajātiem baltkrieviem, no viņiem 49 lūguši patvērumu. Vēl 240 vīzas izsniegtas augsti kvalificētiem speciālistiem, kas ieceļojuši darba dēļ.

Intervējot baltkrievus Latvijā, no visiem dzirdēju vēlmi pēc iespējas ātrāk atgriezties dzimtenē. Taču viņi saprot, ka emigrācijas laiks var ieilgt, ja Lukašenko režīms turpināsies. Tāpēc ir svarīgi iekļauties Latvijas sabiedrībā, bet to kavē vairāki apstākļi.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu