Krīze pagrieza ekonomikas upi uz veikaliem • IR.lv

Krīze pagrieza ekonomikas upi uz veikaliem

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēteris Strautiņš, bankas "Luminor" ekonomists

2020. gads mazumtirdzniecībā bija sarežģīts, taču daudz veiksmīgāks nekā varēja gaidīt krīzes sākumā. Tobrīd pozitīvs rezultāts gadā kopumā nebija paredzēts pat visoptimistiskākajās prognozēs. Taču tagad izrādās, ka pērn mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5%, tā bija viena no veiksmīgākajām ekonomikas nozarēm. Strauja atkopšanās pēc valsts noteikto ierobežojumu un baiļu radītā dramatiskā krituma sākās jau maijā, bet jūnijā jau tika panākts pieaugums gada griezumā. Augstāko punktu apgrozījuma kāpums sasniedza oktobrī (+6,4%). Kritums mēneša griezumā atsākās novembrī, bet decembrī paātrinājās līdz 5,7%. Gada griezumā apgrozījums šajā mēnesī saruka par 4,4%, tai skaitā nepārtikas tirdzniecībā, izņemot degvielu – kritums par 13,1%.

Jūtama ierobežojumu ietekme, dažās nozarēs jaušams arī pieprasījuma pārsātinājums, piemēram, līdz tam ļoti veiksmīgajā elektropreču tirdzniecībā bija viens no lielajiem kritumiem decembrī, par 21,1% pret iepriekšējo mēnesi.

Pandēmija ir bijusi nevis kā dambis, kas aptur ekonomikas upes plūdumu, bet kā liels akmens straumē, kas to novirza uz citu pusi. Ūdens meklēja apvedceļus jeb ceļojumos, restorānos un izklaides pasākumos neiztērētā nauda plūda uz veikaliem. Turklāt ļoti iespējams, ka kopējā par precēm iztērētā nauda auga vēl straujāk nekā par 1,5%. Pērn statistiķi aprēķinājuši kritumu interneta un pasta tirdzniecībā, kam būtu grūti noticēt, bet, kā viņi paši to norādīja iepriekš, viens liels interneta tirgotājs ir reģistrējies citā valstī.

Jo īpaši sekmīgs šis laiks bija pārtikas tirdzniecībai, jo pieauga mājās apēstā īpatsvars uz restorānu rēķina. Taču par 8% kritās apgrozījums specializētajos pārtikas un dzērienu veikalos, kas atspoguļo to atkarību no tūristiem. Kopējais apjoms nepārtikas tirdzniecībā, izņemot degvielu, pērn gandrīz nemainījās. Taču vairākas apakšnozares bija veiksmīgas. Cilvēkiem bija vairāk laika iekārtot un remontēt mājokļus, daļai sabiedrības arī vairāk naudas – novembrī noguldījumu pieauguma gada temps sasniedza 12,2%. Vislabāk pērn klājās elektropreču tirgotājiem, to apgrozījums auga vairāk nekā par piektdaļu.

Mazāk ceļojot uz ārzemēm, cilvēki vairāk ceļoja pa Latviju, patērējot par 6,4% vairāk degvielas nekā iepriekšējā gadā. 4. ceturksnī auto degvielas tirdzniecības kāpums sasniedza pat 12%.

To veicināja arī vēlme izvairīties no sabiedriskā transporta. Pašsaprotamu iemeslu dēļ labi sekmējās aptiekām. Taču aizvadītais gads bija milzu vilšanās apģērbu tirgotājiem.

Mazumtirdzniecībai 2021. gads visdrīzāk būs labāks par iepriekšējo, taču kopējā apgrozījuma pieauguma atšķirības šajā nozarē nebūs lielas. Gada sākums ekonomikā vēl var izrādīties tik “pandēmisks”, ka, lai arī gaidāmais izmaiņu virziens 2021. gada ietvaros – no ceturkšņa uz ceturksni ir skaidrs, gada kopējie rezultāti veikalu darbībā var izrādīties pārsteidzoši līdzīgi. Gada kopējos rezultātos krīzes pārvarēšanu vislabāk redzēs 2022. gadā, tad arī kopējais ekonomikas pieaugums būs pārliecinoši spēcīgāks nekā šogad. Šā gada 1. ceturksnis visdrīzāk izrādīsies sliktākais laiks mazumtirdzniecībai visā pandēmijas laikā, bet turpmākajos ceturkšņos uzbriedušo naudas kontu auklas spruks vaļā.

Nozares 2021. gada prognoze ir risku pilna. Ja vēl ilgi saglabāsies tik drastiski ierobežojumi nepārtikas preču tirdzniecībai, tad gandrīz pilnīgi “tukšus” divus vai trīs mēnešus kompensēt būs grūti.

Turklāt tiem, kuriem pandēmijas ietekmes svārsts bija labvēlīgs, ir jābažījas par pretēju tā kustību šogad. Ilglietošanas preču tirgotājiem būs jārēķinās ar asāku konkurenci no tūlītējas baudas gūšanas iespējām izklaidē. Mazāki ceļošanas ierobežojumi var pamudināt daļu pierobežas iedzīvotāju atkal pirkt pārtiku Lietuvā. Taču pretēja ietekme būs Lidl darbības uzsākšanai, kas palielinās izvēli Latvijā un ietekmēs kopējo cenu līmeni par labu pircējiem. Taču pat šis notikums neatturēs cilvēkus atkal vairāk doties uz restorāniem, kas samazinās nepieciešamību apmeklēt pārtikas veikalus.

Valdībai ir nopietni jāapsver mazumtirdzniecības regulējuma modeļa maiņa. Situācija kļūst kritiska gan tirgotājiem, gan cilvēkiem, kuriem nav iespēju nopirkt preces internetā. Nešķiet iespējama pastāvošo noteikumu saglabāšana vēl vairākus mēnešus, tāpēc jāmeklē ilgtspējīgs risinājums. Ir jātuvina kārtība tai, kas pastāvēja pavasarī, kas ļāva mums gan apturēt vīrusu, gan panākt mazāku ekonomiskās aktivitātes kritumu nekā Eiropā kopumā.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu