Rvīns Varde rok dziļi. Ja raksta tekstus — tad līdz Literatūras gada balvai un pat līdz sodāmībai. Pedantiskais Rīgas Laika interviju šifrētājs sācis vadīt jauno LTV raidījumu Zaļgalvis, bet brīvajā laikā staigā kapos
Apmākusies ziemas diena II Meža kapos Rīgā, taču viņš pie ieejas iznāk pretī pavasarīgs, nokrāsojis matus koši zaļus. Plecā nevērīgi uzsviesta fotokamera ar visgarāko objektīvu. Ar to arī izrādīšanās beidzas. Tikšanās vieta nav izvēlēta, lai provocētu. Rvīns Varde (35) ir Meža kapu biežs viesis, izpētījis gan pieminekļus, gan putnu un vāveru dzīvi.
Stāstot par sevi, viņa runā gluži organiski iesprūk citāti no piemiņas tekstiem. «Te rīts, te vakars, kur palika diena? Nav cita miera pasaulē, kā tikai vēsā pazemē.» Vai arī: «Šajā vietā atdusas Latvijas virsnieks, kuram bija spēks bez uzpūtības, zināšanas bez iedomības — viss, ko viņa dzimtene var vēlēties no sava aizstāvja.»
Forši, nosaka Varde, tad, pārlaižot skatienu kopiņām, pievēršas personālijām: «Poruks, Mihaila Barišņikova māte… Diriģents Imants Cepītis. Uģis Mežavilks. Cirka mākslinieks Aleksejs Dementjevs, kurš gāja bojā autoavārijā 2000. gadā, attēlots ar savu ziloni,» vērš uzmanību konkrētajam piemineklim. «Bet te koks attēlots. Tomsonei arī varētu būt koks: viņa iestājas pret koku izciršanu pilsētā,» viņš piesauc savu kapu pastaigu biežu kompanjoni, joprojām sveiko un veselo Lipkes memoriāla direktori.
Tad jau strauji pārlēcis uz citu tēmu. «Šajos zaros ir vāveres ligzda. Skat, cik labi nomaskējusies, neko redzēt nevar. Ierāpjas no apakšas!»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.