Atpazīstam lielo rakstnieču — Regīnas Ezeras, Vizmas Belševicas — stāstu noskaņu, kā līdz šim tik ļoti pietrūka latviešu literatūrā
Dace Vīgante latviešu literatūrā ienāca nesen, bet pamanāmi. 2016. gada stāstu krājums Ledus apelsīns tika nominēts Latvijas literatūras gada balvai kā spilgtākā debija. Jaunākais stāstu krājums Bumbulītis rakstniecei ir jau trešais salīdzinoši īsā laikā.
Trīspadsmit stāsti, vienā no tiem darbība notiek antīkajā Grieķijā, kādā citā — leģendārā piecapļu lācīša Olimpiādes laikā Krievijā, taču vairums stāsta par mūsdienu Latviju. Vienojošais šajos stāstos ir tas, ka to stāstnieces vai galvenās varones ir sievietes zelta vecumā, proti — sievietes, kuru dzīves jau ir notikušas, un šajos stāstos viņas ļaujas atmiņām vai rimtam vērojumam, atzīstoties pašas sev jau notikušajā. Un arī savā ievainojamībā un jūtīgumā: izdzīvotais ietekmē viņu pašreizējo dzīvi kā bumbulītis auss ļipiņā krājuma titulstāstā.
Stāsts Bumbulītis ir par arodskolas meiteņu un vienīgā kursa puiša kopību. Kādā kopmītnes kopā būšanas vakarā vienai no meitenēm ar lāpāmo adatu auss ļipiņā tiek izdurts caurums. Kurš gan ko tādu padsmit gadu vecumā nav darījis? Caurums sastruto, nākas aizaudzēt, bet bumbulītis paliek. Atzīties, ka notikušais nesadzīs nekad, nozīmē notvert gabaliņu no atmiņu perifērijā aizbīdītās dzīves, un tas ir ieguvums ne tikai stāstniecei, bet arī lasītājam.
Laiku, kas «zināmajā vecumā» kļūst «teju vielisks» (sabiezē stāstos?), rakstniece piemin arī grāmatas anotācijā, sagatavojot lasītāju tikties ar savu stāstu varonēm. Katrā ziņā šāds mūža brieduma raksturojums sakrīt ar rakstītājas pašas biogrāfiju.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.