Kopš Latviešu folkloras krātuvi papildinājis Autobiogrāfiju krājums, mums ir iespēja gan pētīt pagājušo laiku dzīves pierakstus, gan papildināt ar saviem. Piemēram, kā Rīgas bombardēšanu 1944. gadā vēroja pusaudze, kas drīz gāja bojā? Un kā mūslaiku piezīmes dokumentē pandēmiju?
Vienā no šī gada pirmajām dienām tvitera kontā @pudelis raksta bija lasāms Emīla Pudeļa ieraksts: «Par dienu nodzīvoju mājā. Vēlāk aizbraucām ar Aduli uz Nuķi eglītes dedzinātu.» Savukārt 4. janvārī: «Tāpat pa māju pakrāmējos.» It kā nekā interesanta, bet @pudelis raksta ir 783 sekotāji. Jo tēmturis #LV1921 norāda, ka patiesībā ieraksti tapuši tieši pirms simts gadiem.
Emīls Pudelis (1893–1969) bija Mazsa-lacas puses saimnieks, latviešu strēlnieks un Brīvības cīņu dalībnieks, kurš kopš 1912. gada rakstīja dienasgrāmatas. Viņa dēls Uldis Pudelis savukārt tās iesniedza Latviešu folkloras krātuvei. Bet, lai krājumā tās nepazustu aizmirstības putekļos, Literatūras, folkloras un mākslas institūta zinātnieki atdzīvinājuši dienasgrāmatas tviterī.
Emīls Pudelis nav vienīgais, kurš turpina dzīvot dienasgrāmatu lappusēs. No 2019. gada Lsm.lv un feisbuka vietnēs Grosvaldi var sekot Margarētas Grosvaldes dienasgrāmatas ierakstiem, kas tapuši tieši pirms simts gadiem. Bet, atverot Garamantas.lv, piekļūstam gandrīz 200 autobiogrāfiskām kolekcijām, kuras skenētas un digitalizētas Latviešu folkloras krātuvē izveidotajā Autobiogrāfiju krājumā. Lai dzīves pieraksti tiktu saglabāti, lasīti un pētīti — par to kopš 2018. gada ar milzu aizrautību gādā Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku grupa Sanitas Reinsones vadībā. Ko jaunu un vēl nezināmu var atklāt dienasgrāmatas?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.