Brexit sudraba maliņa • IR.lv

Brexit sudraba maliņa

1
Riteņbraucēji 1. janvārī apstājušies pie Anglijas karoga kalnā pie Estonnabas pilsētas Anglijas ziemeļaustrumos. Foto - Scanpix
© The New York Times News Service

Pēc Lielbritānijas aiziešanas no Eiropas Savienības zaudētājas ir abas puses, taču vienlaikus tas palīdzējis Eiropai sasparoties

Beidzot tas ir noticis. Sākoties jaunajam gadam, Lielbritānija vairs nav ES vienotā tirgus un muitas ūnijas daļa. Lai gan juridiski Lielbritānija pameta ES jau pagājušā gada 31. janvārī, praktiski nekas daudz nebija mainījies, jo turpinājās Brexit pārejas posms. Šajā laikā Londona un Brisele strīdējās par jauna brīvās tirdzniecības līguma pamatprincipiem. Burtiski pēdējā brīdī — Ziemassvētku priekšvakarā — abām pusēm beidzot izdevās parakstīt vienošanos, kas ir vairāk nekā 1200 lappušu gara.

Beidzoties pārejas periodam, uz Lielbritāniju vairs neattiecas ES tiesību normas. Ir pārtraukta brīvā cilvēku kustība starp ES dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti. Uz savstarpējās robežas atgriezušās muitas pārbaudes.

«Tas bija garš ceļš. Ir laiks breksitu atstāt pagātnē. Mūsu nākotne rodas Eiropā,» 30. decembrī parakstot Brexit vienošanos, uzsvēra Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Savukārt britu premjerministrs Boriss Džonsons Vecgada dienā lepni paziņoja, ka beidzot atrisinājies «senais, novazātais, kaitinošais jautājums par Lielbritānijas politiskajām attiecībām ar Eiropu, kas nomocīja mūsu pēckara vēsturi». Jaunā vienošanās, viņaprāt, «iezīmē jaunu sākumu mūsu valsts vēsturē un jaunas attiecības ar ES kā mūsu lielāko sabiedroto».

Džonsona gandarījumu par jaunu līgumu tajā pašā dienā gan aizēnoja viņa paša tēva Stenlija Džonsona paziņojums par lēmumu lūgt Francijas pilsonību, lai saglabātu saikni ar Eiropas Savienību. Kad 2016. gada referendumā 52% britu nobalsoja par Lielbritānijas izstāšanos no ES, Stenlijs savu balsi atdeva par palikšanu savienībā. «Vienmēr esmu bijis eiropietis, pilnīgi noteikti,» pēc Francijas pilsonības pieprasīšanas intervijā radiostacijai RTL skaidroja 80 gadu vecais kungs. «Mana māte dzimusi Francijā, viņas māte, tāpat kā vectēvs, bija īsta francūziete. Tāpēc tas nozīmē atgūt to, kas man jau ir, un tas padara mani ļoti laimīgu.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu