Šogad starptautisku ievērību guvusi grāmata — krāšņs, vizuāls stāsts par Strenču «zelta laikmetu». Senās liecības palīdzēja atdzīvināt vecas fotostikla plates, kas daudzus gadus glabājās kādā parastā ēkā šajā Vidzemes mazpilsētā
Saulainā decembra dienā Strenčos svilpo auksts vējš, ielas tukšas. Lielāka rosība vienīgi pie veikala Lats un blakus esošās mājsaimniecības preču tirgotavas, kam izkārtne arī igauņu valodā. Līdz Igaunijai ir nieka 30 kilometru.
Nomaļš Latvijas un arī Eiropas nostūris, pilsētiņa ar nepilnu tūkstoti iedzīvotāju un dažiem desmitiem ēku. Taču šogad tās vārdu pieminēja Parīzē, kur 4. decembrī noslēdzās pasaules lielākā fotogrāfijas gadatirgus Paris Photo fotogrāmatu konkurss. Orbītas un Latvijas Fotogrāfijas muzeja izdotais albums Stikla Strenči ar ne tikai Eiropā, bet arī Latvijā maz pazīstamas pirmskara miesta dzīves ainām sensacionāli iekļuva finālā!
Grāmata šogad martā arī Latvijā ieguva Zelta ābeles balvu, tās mākslinieks Aleksejs Muraško tika pasludināts par gada mākslinieku. 450 eksemplāru tirāža, kas iznāca pirms gada, jau izpārdota. Nupat novembrī iznākusi otrā tirāža. Uz grāmatas vāka nav fotogrāfu vārdu. 87 melnbaltajām fotogrāfijām nav parakstu, kas kaut vai nedaudz precizētu darbojošās personas un notikumu hronoloģiju.
Bildes klusējot nomaina cita citu. Ziņkārīgie saskrējuši ap grāvī iegāzušos automašīnu. Cilvēku grupa kā pasakā par lielo rāceni cenšas mežā nolauzt milzīgu butaforisku sēni. Skolotājs runā ar klasi. Priecīgi skursteņslauķi nošmulētām sejām. Mirdzoši baltas aptiekas darbinieces. Plostnieki ar baļķiem pieblīvētā upē. Trakonama pacienti ar ārstiem un kopējām. Ugunsdzēsēji. Mednieki. Dažādu armiju karavīri. Tikai pēc apģērba un manierēm var aptuveni nojaust darbības laiku, pagājušā gadsimta 20.—40. gadi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.