Grāmatas Trīs no Pārdaugavas un Pienvedēja piedzīvojumi. Trīs no Sabiles atbild uz jautājumu, kāpēc šīs grupas ir tik nozīmīgas
Monika, tu esi man kā pipari un sāls — tā manā bērnības magnetofonā no sirds aizrautīgi skandēja svešzemju kungi. Apvienības Trīs no Pārdaugavas (dib. 1967) nosaukumu nezināju ne es, ne cilvēks, kas maniem vecākiem bija sagādājis šos ārzemju ierakstus. Piparu un sāls kategoriju pārstāvēja daža laba dziesmiņa, kuru klausoties man likās, ka esmu pašķirstījusi kādas pieaugušajiem domātas grāmatas lappuses. Citām skanot, acu priekšā pavērās teiksmaina pasaule, kad «krustneši panceros brauca», vai smalkā aizokeāna dzīve, kurā vieta ir dzeltenam «folksvāģītim».
Bija septiņdesmitie, latviešu estrādes ziedu laiki ar Raimonda Paula dziesmām gan par resno Minnu, gan latviešu jūrniekiem, kam pavadījumu atskaņoja rokgrupa. Trīs no Pārdaugavas iztika ar pāris ģitārām un skaistiem balsu salikumiem, kas mūzikas skolas audzēknei likās ļoti gaumīgs un mājīgs aranžējums pretēji allaž skaļajam radio estrādes orķestrim.
Ar šādām atmiņām šķīru grāmatu, kurā iemūžināts Trīs no Pārdaugavas dibinātāja Viļņa Baumaņa stāsts. Viņa memuārus apdarinājusi rakstniece Nora Ikstena. Šis ir ļoti vērtīgs izdevums cilvēkam, kurš labi pazīstams ar Trīs no Pārdaugavas daiļradi, un tādu nav maz, spriežot pēc kupli apmeklētajiem koncertiem pārdaugaviešu vienīgajā koncertturnejā pa Latviju 1990. gadā. Turklāt grāmatā aprakstīta arī Baumaņa darbošanās radiostacijā Amerikas balss (1983—2001). Ja ne profesijas specifika, tad tikai no grāmatas uzzinātu, ka Trīs no Pārdaugavas galvenais solists bija pasakainā tenora īpašnieks Fēlikss Ērmanis, nevis Baumanis pats. Izrādās, tieši viņš sacerējis pārdaugaviešu oriģinālrepertuāru, kad bija apnicis latviešu pasākumos atskaņot mūžzaļos šlāgerus un no stažēšanās Parīzē līdzatvestās franču dziesmas.
Dziļš latviskums cauraudis šī trio daiļradi, tas izpaudās gan caur joku dziesmām, gan patriotiskas noskaņas melodijām, aicinot «uzvilksim nu sapņu buras» un tad prom uz Dzintarjūru… Dziesmu Dzintarjūra par mīļāko nosaukusi grāmatas Trīs no Pārdaugavas. Viļņa Baumaņa stāsts ievada autore Ilze Jurkāne, kas bērnību pavadījusi vienā mājā ar Baumani. Viņa literārā darba galdu klājusi ļoti prasmīgi — kā klausītāja un laikabiedre novērtējot grupas darbības lielo nozīmi, kuru Baumanis pats izvairījies uzsvērt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.