2021. gada budžeta paketi asi kritizē uzņēmēju organizācijas
Mokoša bija 2021. gada budžeta pieņemšana. Nepilnas astoņas dienas ilga Saeimas «debates», kuras praktiski bija opozīcijas monologs — bezcerīgs attiecībā uz koalīcijas kurlmēmo balsošanas mašīnu, bet visai iedarbīgs sevis reklamēšanai ziņu raidījumos. Budžeta paketi veidoja 30 likumprojekti, bija iesniegti 622 priekšlikumi, gandrīz visi no opozīcijas, un gandrīz visi tika noraidīti. Pirmo reizi budžeta pieņemšana notika tiešsaistes režīmā, kas liedza deputātiem pat sīko starpsaucienu prieku.
Samocīta sanāca arī valdības rosinātā nodokļu «reforma», kurai ir divi vadmotīvi. Pirmais — iznīdēt alternatīvos nodokļu režīmus — mikrouzņēmuma nodokli, autoratlīdzību nodokli, patentmaksas. Otrais — ieviest minimālās obligātās sociālās iemaksas, lai katrs strādājošais neatkarīgi no faktiski nopelnītā mēnesī maksātu vismaz minimālajai algai atbilstošu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI). Nākamgad tie būs 170 eiro mēnesī.
Budžeta izstrādes laikā šīs idejas tika dažādi izrotātas. Augustā finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) rosināja mazināt veselības aprūpes sistēmas kliedzošo naudas trūkumu un vismaz daļēji izpildīt solījumu palielināt mediķu algas ar iezīmētas naudas paņemšanu no sociālā budžeta un sarežģītu nodokļu pārdali starp VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šī ideja ātri tika saplosīta un aizmirsta, taču parādījās jaunas.
Sevišķi radošu pieeju valdība izrādīja pret autoratlīdzībām un pašnodarbinātajiem. Iecere likvidēt autoratlīdzības un ieviest pašnodarbinātajiem minimālo sociālo iemaksu izsauca mākslinieku protestu Nesaprašanās siena un Valsts prezidenta Egila Levita kritiku, ka «tas nav labi izstrādāts projekts». Valdība sāka meklēt mehānismu, lai pašnodarbinātajiem nebūtu jāmaksā VSAOI par neiegūtiem ienākumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.