Londonas «digitalizācija» • IR.lv

Londonas «digitalizācija»

Teo Blekvels. Foto no personīgā arhīva
Juris Kaža

Kā informācijai par satiksmes plūsmām, gaisa kvalitāti un simtiem citu mērījumu likt strādāt uzņēmumu un pilsētnieku labā — par to intervijā stāsta Londonas digitālo lietu vadītājs Teo Blekvels

Lielbritānijas galvaspilsēta Londona ar aptuveni deviņiem miljoniem iedzīvotāju uzkrāj milzīgu digitālo datu apjomu, lai varētu plānot ielu satiksmes un sabiedriskā transporta plūsmas, kā arī regulēt gaisa kvalitāti. Taču savāktās aptuveni 6000 datu kopas pašvaldība ir padarījusi pieejamas arī uzņēmējiem un iedzīvotājiem visdažādāko mērķu sasniegšanai — no pilsētvides pastaigu organizēšanas, metro braucienu plānošanas līdz pat akadēmiskiem un biznesam noderīgiem pētījumiem par iedzīvotāju aktivitāti dažādos lielās metropoles rajonos. 

Lai dalītos ar šo īpašo pieredzi, Londonas digitālo lietu vadītājs Teo Blekvels (Theo Blackwell) bija virtuāli «ieradies» Rīgā telekomunikāciju nozares konferencē 5GTechritory novembra sākumā un laipni piekrita arī intervijai.

Jūs esat Londonas galvenais digitālo lietu vadītājs kopš 2017. gada. Kādēļ Londonā tika radīts šāds amats?
Mēs vēlējāmies stratēģisku pieeju digitālai transformācijai visā pilsētā. Londonas dome līdzinās reģionālajām valdībām, kādas sastopamas daudzviet Eiropā. Tai ir pakļautas 34 municipālas apakšvienības. Sapratām, ka vajag doties kopējā virzienā, it īpaši ja runa ir par datiem un tā saukto viedo tehnoloģiju ieviešanu. Mani nozīmēja kā sava veida kopā sasaucēju — kādu, kurš var novērtēt, kurp visas šīs lietas virzās.

Tātad mērķis bija panākt, lai visas apakšvienības iet vienu un to pašu «digitālo ceļu»?
Mūsu pašvaldību sistēma Lielbritānijā ir tāda, ka Londonas pašvaldībā ir jābūt visu pilsētai nepieciešamo kritisko datu reģistram. Labs piemērs ir atkritumu savākšana — to pārsvarā veic privāti uzņēmumi, viņi labi tiek galā ar datu savākšanu. Plānošanas vajadzībām mums ir svarīgi savākt datus no visas Londonas, tāpēc esam radījuši pilnīgi automatizētu sistēmu. Agrāk tas notika visdažādākajos veidos — viena apakšvienība ziņoja savus datus reizi nedēļā, cita to darīja ik pa dažiem mēnešiem un piesūtīja informāciju pamatīgos blāķos. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu