Kāpēc Latvija 10 gados kopš globālās krīzes savā attīstībā ir atpalikusi no kaimiņiem, un kā mums viņus atkal panākt?
Vienmēr ir interesanti un noderīgi salīdzināt dažādu valstu datus, it sevišķi ja valstis ir līdzīgas pēc daudziem parametriem. Neapšaubāmi, Baltijas valstis ir ļoti ērtas salīdzināšanai. Ir jomas, kurās Latvija ir priekšā kaimiņiem, daudzās ir visai līdzīgi, bet tādā svarīgā jomā kā ekonomiskā attīstība un tautas labklājība Latvija arvien vairāk sāk atpalikt. Ir jāanalizē un jāsaprot, kāpēc daudzus gadsimtus reģiona vispārtikušākā teritorija ar lielāko un bagātāko pilsētu ar katru gadu arvien attālinās no saviem kaimiņiem. Var skatīties uz Ziemeļeiropu, Singapūru vai kādu citu attīstītu valsti kā modeli, taču pirmajam mājasdarbam jābūt — mācies no kaimiņa! Viņi var, mēs arī. Patlaban paveras laba iespēja saraut, jo pasaulē strauji mainās ierastā kārtība, tas ir labs laiks pārmaiņām.
Visi labi atceramies iepriekšējās ekonomiskās krīzes iemeslus un faktorus, daudz esam mācījušies un mainījušies. Diemžēl iepriekšējās krīzes laikā tapušā Nacionālā attīstības plāna vadmotīvs par izrāvienu nav noticis. Izrāvienu ir veikuši mūsu kaimiņi un vairākas jaunās ES dalībvalstis. Ir nogulēti pēckrīzes gadi, kad bija izaugsme un lieliska iespēja transformēt valsti.
Kas ir noticis pēdējos 30 gados mūsu reģionā? Visai līdzvērtīgas starta pozīcijas pēc neatkarības atgūšanas. Tad Igaunija sasparojās, veica vajadzīgās izmaiņas domāšanā, ekonomikā, valsts pārvaldē, sekmīgi mainīja valsti un tās tēlu, kļūstot par reģiona flagmani. Pirms dižķibeles Baltijas tīģeriem bija liels uzrāviens ekonomikā, kaut visai nesabalansēts. Latvija un Lietuva daudzus gadus atradās visai līdzīgās pozīcijās. Krīze bija dziļāka un ilgāka Latvijā, tāpēc arī no Lietuvas sākām atpalikt pārticībā un ekonomikas attīstībā.
2010. gadā Latvijas kopprodukts pēc pirktspējas uz iedzīvotāju bija 53,6% no ES vidējā, Lietuvā 61,1%, bet Igaunijā 66,2%. Pēckrīzes periodā visās valstīs bija laba izaugsme, taču Latvijas atpalicība praktiski bija dubultojusies. 2019. gada dati rāda 69,2% Latvijai, iepretim 82,5% Lietuvai un 83,8% Igaunijai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.