Novembra pēdējā dienā Rīgas tipogrāfijā Zemgus nodrukāts signāleksemplārs, bet decembra sākumā Signe Rirdance Zviedrijas latviešu sienas kalendāru 2021. gadam gaida ierodamies Stokholmā. «Ar lielu ambīciju esam pasūtījuši 1000 eksemplāru!» Daļa gan palikšot Latvijā: pasūtītāji adresējuši kalendāru radiem un draugiem.
Paradoksāli, ka ideja pirmoreiz veidot šādu izdevumu radās tieši pandēmijas «vakuumā», secina autore. 2020. gada kalendārs bija kā skumjš atgādinājums par nenotikušajiem pasākumiem. Taču Signe saprata, cik būtisks «notikumu režģis» ir viņas ģimenei, lai uzturētu saikni ar Zviedrijas draugiem, pārsvarā tādiem pašiem jaunās emigrācijas pārstāvjiem.
Iespēja strādāt Eiropas institūcijā Stokholmā rīdziniecei radās pirms 11 gadiem. Vīrs Guntis Urtāns nodibinājis IT ārpakalpojumu kompāniju un var dzīvot jebkur. Divi bērni vēl bija mazi, trešais radās jau Zviedrijā. Tagad jaunajai paaudzei ir 15, 12 un deviņi gadi, visi runā latviski. Reizi nedēļā Signe māca gan 3. klasi Stokholmas latviešu sestdienas skolā, gan latviešu valodu skolasbērnu zviedru tētiem, kuri precējušies ar latvietēm. Dzied latviešu korī, kam šogad 75. jubileja, un darbojas tautas mūzikas un danču grupā Stokholmas spēlmaņi.
100 slavenu Zviedrijas latviešu trimdinieku dzimšanas dienas ir daļa no bilingvālā kalendāra satura. «Mākslinieks maketētājs teica: nevaram visu ielikt, bet iespiedām gan,» smejas Signe. Ints Ivanovskis, kurš ikdienā Zviedrijā strādā par dizaineru, kalendāra vākam izveidoja abstraktu Talsu brunču rakstu. Fotogrāfiju autori ir Zviedrijas latvieši. «Man ļoti gribējās, lai jūlija bilde ir no Latvijas, jo tieši tad daudzi tur uzturas atvaļinājumā. Otra — Jūrkalnes bibliotēkas skats. Jūrkalne daudziem ir svarīga vieta, no kurienes viņu vecvecāki izbrauca ar laivām uz Zviedriju.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.