Saņēmis «latviešu Oskaru» par filmu Valkātājs, dokumentālā kino režisors Ivars Zviedris ķēries klāt jaunam darbam — pandēmijas iemūžināšanai
Trīs aktuālas filmas ir mūsu sarunas skatpunktā. Viena, visjaunākā, vēl tikai top. Tā aizsākās šā gada martā, kad Latvijā tika pieņemti pirmie ierobežojumi jaunā vīrusa savaldīšanai. Starptautiskām godalgām bagātajam dokumentālistam Ivaram Zviedrim tas bija instinkts — tvert kameru un sākt notiekošo fiksēt. Šo filmu viņš aizvien turpina, to, visticamāk, varētu pabeigt pavasarī, kad Latvija būs tikusi pie Covid-19 vakcīnas.
Otra sarunas tēma ir Valkātājs — 2019. gadā tapusī pilnmetrāžas dokumentālā filma par nelegālo imigrāciju, kas ved cauri Latvijas mežiem un purviem Krievijas pierobežā. Režisors filmē Pepiņu, kurš, kā daudzi šajā pusē, sācis jaunu rūpalu — viņš naktī ved pāri robežai vjetnamiešus, kuri vēlas tikt pie darba un dzīvesvietas Eiropas Savienībā. Filma ieguvusi nosaukumu Valkātājs, jo Pepiņu un viņa kolēģus tā Latgales pierobežā sauc, atvasinot no «valkāt aiz sevis ragaviņas». Šis režisora Ivara Zviedra darbs nupat ieguva Lielo Kristapu kā gada labākā dokumentālā filma.
Trešā filma ir Nesaprastie, ko šonedēļ demonstrē LTV1. Tā vēsta par 2009. gada 13. janvāra grautiņu pie Saeimas, ko Zviedris fiksējis ar savu kameru. Filmā redzamas abas puses — gan tie, kas ar ķieģeļiem rokās sauc: «Atlaist Saeimu!», gan tie, kuriem saucieni adresēti.
Zviedris stāsta, kā izvēlas svarīgākās tēmas savām filmām un kā viņam izdodas panākt ekrāna varoņu uzticēšanos.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.