Digitālgeita nr. 2 • IR.lv

Digitālgeita nr. 2

1
Juris Gulbis, Lattelecom (tagad Tet) valdes priekšsēdētājs; Toms Meisītis, Juridiskās daļas Biznesa atbalsta nodaļas vadītājs; Toms Ābele, bijušais Lattelecom Biznesa daļas vadītājs; Jānis Ligers, bijušais Lattelecom valdes loceklis un komercdirektors; Gintars Kavacis, Hannu Digital valdes loceklis. Foto no LETA arhīva
Indra Sprance

Tet dalībnieki ārkārtas kopsapulcē 4. decembrī lems, vai amatā var palikt uzņēmuma vadītājs Juris Gulbis, kurš apsūdzēts krāpšanā saistībā ar digitālās televīzijas ieviešanu. Shēmā vīd Andra Šķēles intereses, zaudējumi uzņēmumam aplēsti 7,6 miljonu eiro apmērā, taču Tet padome vismaz pagaidām neredz iemeslu Gulbja atlaišanai

Vienkārši sakot — afēra. Tā prokurors Monvīds Zelčs savelk apsūdzības esenci 12 gadus seniem notikumiem, kuru izmeklēšana šovasar noslēgusies ar apsūdzības celšanu telekomunikāciju milža Tet valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un vēl četrām personām. Apsūdzēts arī Tet Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis, bijušie augsta līmeņa darbinieki — agrākais komercdirektors Jānis Ligers un biznesa daļas vadītājs Toms Ābele —, kā arī sadarbības partneris, firmas Hannu Digital vadītājs Gintars Kavacis.

«Juridiski tā kvalificēta kā krāpšana,» saka Zelčs. Darbs pie šī procesa vēl nav pabeigts, tāpēc prokurors par to runā skopi. Prokuratūrai ir aizdomas, ka visi minētie ir sadarbojušies, lai piesaistītu Hannu Digital kā starpnieku ciparu televīzijas ieviešanā 2009. gadā un tā ļautu atpelnīt parādu Andrim Šķēlem, kas bija radies pēc pirmās digitalizācijas afēras izgāšanās vairākus gadus iepriekš. Jaunās afēras īstenošanu iespējamu padarīja lēmumi valdības struktūrās, ko kontrolēja Aināra Šlesera un Andra Šķēles veidotās partijas, kā arī valstij daļēji piederošajā uzņēmumā Tet, ko tolaik vēl sauca Lattelecom.

Šajā rakstā Ir rekonstruē, kā Latvijā risinājās digitālās televīzijas ieviešanas otrais cēliens, kas atkal beidzies ar kriminālapsūdzībām.

Digitalizācijas mantinieki

Tas notika sen, 2008. gada 2. septembrī. Valdību tolaik vadīja Ivars Godmanis (LPP/LC),  satiksmes ministrs bija viņa partijas biedrs Ainārs Šlesers, bet koalīcijā darbojās Andra Šķēles dibinātā Tautas partija.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu