Gaisa kvalitātē uz sajūtām paļauties nevar • IR.lv

Gaisa kvalitātē uz sajūtām paļauties nevar

3
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Raivis Dejus, apvienības “Pilsēta cilvēkiem” pārstāvis

Bieži uzskata, ka Latvija ir mežiem bagāta, zaļa valsts, tomēr mūsu dzīvesveids nereti rada gaisa piesārņojumu, ko pat neredzam un nesajūtam. Līdzīgi kā mums ir svarīgi, ko ēdam, mums vajadzētu arī vairāk aizdomāties par to, kādu gaisu elpojam.

Gan jau daudzi no mums būs dzirdējuši par smogu, kāds pa reizei piemeklē citu valstu metropoles, kurās iedzīvotāju skaits mērāms miljonos. Piemēram, pirms gada Deli, Indijā, smoga dēļ tika slēgtas skolas, daļēji aizliegta automašīnu satiksme un apturēti būvdarbi. Jaungada naktī, kad daudzi iecienījuši gadu miju atzīmēt, gaisā izšaujot salūta zalves, gaisa piesārņojums Eiropas metropolēs būtiski paaugstinās.

Gaisa piesārņojumu Latvijā radām arī katrs no mums ar saviem lēmumiem, savu dzīvesveidu. Darba vietas izvēle tuvu mājām noteikti ir videi draudzīgs risinājums, jo viens no lielākajiem piesārņojuma avotiem ir transports.

Tās ir vecās dīzeļdzinēju automašīnas, bet gaisu piesārņo arī benzīna dzinēji un ne tikai. Dīzeļa kvēpiem līp klāt kancerogēnie metāli, kas ieelpojot nonāk mūsu plaušās.

Ja runājam par gaisa kvalitāti, tad uz sajūtām paļauties nevar, jo piesārņojuma daļiņas ir tik mikroskopiskas, ka ar aci tās nemaz neredzam. Smalkus, acīm neredzamus putekļus rada arī riepu un bremžu nodilums. Protams, ne katram iedzīvotājam, ne katrā pilsētā un laikapstākļos tas ir iespējams, bet videi draudzīgāks risinājums ir sabiedriskais transports vai velosipēds, ja līdz darbam mērojamais attālums nav pārāk liels.

Rudenī un ziemā gaisa piesārņojuma līmenis būtiski palielinās, un visdrīzāk tas ir saistīts ar apkures iekārtām. Lieta, ko varam darīt, lai situāciju uzlabotu gan veselības, gan ekonomijas ziņā, – kurināt sausu malku. Slapja malka ne vien dūmo un kaitē veselībai, bet līdz ar to ir daudz neefektīvāka – izmaksās dārgāk un dos mazāk siltuma. Lapas un dārza atkritumus pilsētās noteikti var un vajag kompostēt.

Mēs ar nepacietību gaidām, kad būs iespēja dalīti vākt organiskos atkritumus, lai dārza atkritumi nav jādedzina. Savukārt parasto atkritumu dedzināšana vispār ir neprāts, kas ir jāizbeidz. Taisnība, ka arī rūpnieciskā ražošana rada gaisa piesārņojumu, taču lielo rūpnīcu radītā ietekme uz vidi tiek rūpīgi kontrolēta un lielajos skursteņos atšķirībā no privātmāju apkures katliem ir gaisa attīrīšanas filtri.

Labā ziņa ir tā, ka tuvāko divu gadu laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno piesaistīt Eiropas Savienības atbalstu esošo apkures iekārtu modernizēšanai. Tomēr ir soļi, ko varam veikt paši, lai uzlabotu gaisa kvalitāti un nedarītu pāri savai veselībai. Piemēram, krāsnis vēlams kurināt ar sausu malku. Savukārt sausu malku iespējams iegūt, to žāvējot divus gadus.

Veselībai ļoti kaitīga ir atkritumu dedzināšana krāsnīs vai ugunskuros pagalmos – šis ir ieradums, no kura primāri nepieciešams atteikties.

Iedzīvotājiem joprojām ir arī iespēja personiski iesaistīties gaisa kvalitātes mērījumu veikšanā. Pirms pāris gadiem iesaistījāmies starptautiskā projektā, Latvijā sākot uzstādīt tautas sensorus gaisa kvalitātes mērīšanai. Eiropā kopumā uzstādīts ap 6500 iekārtām, bet Latvijā – 35 sensori, tiesa, ārpus Rīgas tikai kādi pieci.  Liels bija mūsu pārsteigums par mērījuma rezultātiem – apkures sezonā Čiekurkalnā gaisa kvalitāte ir sliktāka nekā vienā no galvaspilsētas satiksmes artērijām – Brīvības ielā, kur diendienā pārvietojas tūkstošiem automašīnu. Un tieši ziemā, jo Čiekurkalnā joprojām iecienīta ir malkas apkure.

Mēs nekonkurējam ar valsts un pašvaldību gaisa staciju mēriekārtām, bet tendences spēj fiksēt arī mūsu uzstādītie tautas sensori. Cilvēki internetā var nopirkt detaļas, sagatavot sensoru un uzlikt mājās, lai mērītu gaisa kvalitāti. Tie ir nelieli un viegli uzstādāmi pie virtuves loga vai uz balkona, nav pārlieku dārgi. Lielākā daļa sensoru uzstādīti Rīgā, tāpēc aicinu arī iedzīvotājus reģionos, reģionu pilsētās uzstādīt gaisa kvalitātes sensorus. 50 eiro investīcija vides draugiem ir iespēja pievienoties noderīgam projektam, kas nodrošinās papildu datus un uzlabos sabiedrības izpratni par gaisa kvalitāti kopumā, kā arī dos iespēju runāt ar savu pašvaldību par to, ko vajadzētu mainīt pilsētas, novada vai pagasta lietu kārtībā.

Komentāri (3)

Sskaisle 16.11.2020. 10.17

Mēs nekonkurējam ar valsts un pašvaldību gaisa staciju mēriekārtām, bet tendences spēj fiksēt arī mūsu uzstādītie tautas sensori. – – būsiet palaidis garām faktu, ka Rīgā gaisa tīrības kontroles iekārtas ir no pagājušā gadsimta un tāpēc tās patiesībā nemaz nespēj uzrādīt patieso gaisa piesārņojumu

Kad Lietuvā valsts ziņoja par gaisa piesārņojumu , kas izpaudās, kā dūmaka , aicināja cilvēkus palikt mājās, jo tāds gaiss bija ļoti kaitīgs plaušām. Latvijā par šo slikto – kaitīgo dūmkau uzzināja pēc 2 dienām. Kad simtiem tūkstošiem cilvēku kaitīgās vielas jau bija iemājojušas plaušās un brnhos uz palikšanu

Jā – malku vajag sausu , bet nu … ja ar to pasaule būtu glābta – cik viegli būtu

Cik ir rīdzinieku , kuri var paši izžāvēt malku un cik ir ir tādu, kuri spiesti samierināties ar to, ko atved un izgāž sētā?

+1
0
Atbildēt

0

lindab456 18.11.2020. 10.41

“taču lielo rūpnīcu radītā ietekme uz vidi tiek rūpīgi kontrolēta …”
Vai apgalvojums atbilst realitātei un vai vēlamo uzdodam par esošo? Pirms ķeramies pie krāsnīm un kamīniem privātmājās un dzīvokļos, valstij būtu jāsakārto lielās lietas, kas ir ieši atkarīgas no valsts, un, kur privātais neko nespēj mainīt – t.i. ietekmi uz vidi , kuru rada rūpnieciskā darbība, piesārņojošas iekārtas, satiksmes organizācija, sāls kā abrazīvais materiāls ziemā…
VVD mērījumus veic tiem uzņēmumiem, kam VVD ir izsniedzis darbības atļauju. Kas notiek pārējās ražotnēs, kas, piemēram , tiek pieņemtas pa kārtām, un, kur tiek apieta kopējā radītā kaitīgā ietekme uz vidi, t.sk., uz dzīvojamo vidi?
Malka un malkas apkure ir vietējais, tradicionālais resurss un kurināmais, vai tiešām 100% gribam pāriet uz gāzi, un, kas notiks – mūsu klimatiskajos apstākļos, ja tā tiks atslēgta?

+1
0
Atbildēt

1

    Sskaisle > lindab456 19.11.2020. 07.32

    Labrīt, nav laika, pati nemeklēšu, kur ir saitīte uz informāciju, ka Latvijā un īpaši Rīgā gaisa kontroli nav iespējams veikt, jo nav attiecīgo mēraparātu, precīzāk – esošie ir tik veci, ka neuzrāda pareizu ainu.

    Otra lieta – amatpersonu bezatbildība un nesodāmība vai atklāts bandītisms. Kad Andrejsalā dega riepas – solīja sabiedrību informēt, cik kaitīgs bija piesārņojums. Aizmirsa.

    Treškārt, likumu neesamība vai šķirbas likumos, kuras likumdevēji nenovērš ietekmīgu biznesmeņu interesēs.

    Staķis lepni solīja, ka Rīgu padarīs klimatneitrālu – tad jābūt burvim, lai to dabūtu gatavu.

    Un mūsu medijos no vācu preses bija info, ka apmēram 15 % civid upuru nāvesgadījumus var norakstīt uz kaitīgā gaisa piesārņojumu. To ir grūti pierādīt un tāpēc varas elite ignorē šo situāciju. Na pokazuhu izbrauca riteņos un atkal iesēdās savās lepnajās mašīnās

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu