Viņi visi grib tikai labu. Dažiem svarīgāk būt labiem pašiem, citus vairāk interesē darīt labu planētai. Zaļie cilvēciņi dzīvo starp mums, un ir svarīgi spēt atrast savējos, lai zinātu, kam paprasīt padomu.
Vecie hipiji
Vispieredzējušākie «zaļie». Dārzeņus un pienu no zemniekiem pirka ilgi pirms tiešās pirkšanas kustības izveidošanās. Humpalu veikalus apmeklēja jau tad, kad tur iegādātās drēbes pavadīja ne ar ko nesajaucamais dezinfekcijas līdzekļu smārds. Uz drēbēm bija arī pa kādam traipam, jo videi draudzīgie pirmās paaudzes ziepju rieksti veļu ne vienmēr izmazgāja tik tīri kā ar visu veidu ekomarķējumiem apdrukātais mūslaiku mazgāšanas līdzeklis. Uz jaunākajām «zaļo» paaudzēm viņi nolūkojas ar labvēlīgu smīnu, bet to īsti nevar redzēt, jo priekšā paštamborēta pašsavērptas suņa vilnas šalle.
Radikāļi
Viņi ir sapratuši, ka klimata krīze ir neizbēgama un, ja neko nedarīsim, tā pavisam drīz mūs visus kopā ar pašu sakrātajiem atkritumu kalniem noslaucīs no planētas. Radikāļi ir atteikušies no laicīgajiem labumiem gandrīz pilnībā. Un ar tiem, kuri askēzi izvēlējušies reliģisku iemeslu dēļ, viņus vieno arī vēlme sludināt savu patiesību citiem. Ellē nonāks ne tikai tie, kuri lielveikalā ņem maisiņus, bet arī gaļēdāji (un pat biezpienēdāji), dīzeļauto īpašnieki un modes dāmītes ar saviem pārbāztajiem skapjiem.
Tie, kuriem nav naudas
Šī grupa ar dziļām saknēm iestiepjas padomju laikā. Zupas vārīšana lielajā katlā, lai būtu, ko ēst vairākas dienas, tagad ir «fūdpreps». Staigāšana vecāko brāļu un māsu pusnovalkātajās drēbēs — ilgtspējīga izvēle. Bet vislabāk šai grupai izdodas piekopt bezatkritumu dzīvesveida pirmo bausli — nepirkt neko lieku. Ja nav naudas, ievērot zero waste principus ir vieglāk, nekā varētu šķist. Veikalu «detokss» izdodas pats no sevis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.