Kā padarīt pilsētu par dzīvei drošāku un efektīvāku vietu

Iesaka pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš

Epidemioloģiskā krīze skaidri izgaismo problēmas, kas pilsētvidē eksistēja jau līdz šim. Jā, pilsēta ir nedroša vieta. Publiskā ārtelpa nenodrošina pienācīgas distancēšanās iespējas. Cilvēki balso ar kājām un izvēlas doties ārpus Rīgas. Bet ir ārkārtīgi daudz pilsētnieku, kuriem nav ne iespēju, ne vēlmes pārcelties uz savu vasaras māju Pierīgā vai vēl tālāk reģionos. 

Kas paliek? Visticamāk, neliels dzīvoklis, kurā ir guļamistaba un viesistaba. Ģimenēm ar bērniem arī bērnistaba. Jaunākais OECD ziņojums liecina — liela daļa Latvijas iedzīvotāju mājokļu ir pārapdzīvoti. Vairāk nekā 70% Rīgas iedzīvotāju dzīvo guļamrajonos. Pilsētas centrā mājokļi daudziem ir nepieejami, dzīves kvalitāte ir ģimenēm nepietiekama, bet īres tirgus labi nerisina ne īrnieku, ne izīrētāju vajadzības. 

Bet Covid-19 droša pilsēta ir tāda, kas arī ikdienā ir gājējiem, velosipēdistiem un iedzīvotājiem draudzīga pilsēta ar ērti un ātri sasniedzamu publisko telpu īpatsvaru un attīstītu infrastruktūru. Tā ir vērtība arī ārpus pandēmijas. Proti, šī krīze tikai ļoti skaidri parāda deficītus pilsētā. Tie ir jautājumi, kas jārisina, lai cilvēki aizvien vairāk nepamestu pilsētu, jo kopumā tā ir ilgtspējīgāks un, pareizi plānojot resursus, arī efektīvāks risinājums dzīves telpai.

Ir jāveido iedzīvotājiem draudzīga pilsēta, lai mēs pārvarētu ne tikai šo, bet arī nākamās epidemioloģiskās, sociālās vai ekonomiskās krīzes. Lai pilsētā ir daudz energoefektīvu mājokļu, zaļo zonu, publiski pieejamu bērnu un atpūtas laukumu, laba gājēju infrastruktūra un sabiedriskais transports. Bet, ja visu uzliekam uz iedzīvotāju pleciem, miera, klusuma un zaļākas vides vārdā liekot pārvākties ārpus pilsētas un iegādāties aizvien vairāk privāto auto, galu galā viņiem ērtāk būs ne tikai dzīvot un atpūsties, bet arī strādāt ārpus pilsētas. Tas nav ilgtspējīgs risinājums!