Baltkrievijā, Polijā, Taizemē, Čīlē, Nigērijā — visur cilvēki pieprasa savas tiesības
Dzīvojam neziņā un bažās par nākotni.
Šis komentārs top dienā, kad ASV notiek prezidenta vēlēšanas, bet pirmie rezultāti vēl jāgaida. Kad lasītāji ceturtdienas rītā saņems žurnālu, rezultāts jau varētu būt zināms, bet tikpat iespējams, ka nekas vēl nebūs skaidrs. Balsis izšķirošajos štatos var nebūt saskaitītas. Pa pastu atsūtītie biļeteni var tikt apšaubīti tiesā. Tramps var atteikties atzīt vēlēšanu rezultātu.
«Mēs uzskatām par pašsaprotamu, ka visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi, ka viņu Radītājs tiem piešķīris noteiktas neatņemamas tiesības, ka starp tām ir Dzīvība, Brīvība un tiekšanās pēc Laimes.» Tā teikts ASV Neatkarības deklarācijā, un kopš 1776. gada šie vārdi atkārtoti neskaitāmas reizes visās pasaules malās, kur vien cilvēki ir cīnījušies pret netaisnu varu un brīvības ierobežošanu. Kopš Otrā pasaules kara ASV bijušas šo vērtību redzamākās aizstāves arī starptautiskajās attiecībās.
Diemžēl pati Amerika nekad nav pilnībā iemiesojusi šos ideālus. Tai kaunu dara verdzības vēsture un tās vēl aizvien nepārvarētās sekas, kā arī ekonomiskā nevienlīdzība, kura grauž pamatus sapnim par Ameriku kā iespēju zemi visiem. Ārpolitikā Vašingtonai reizēm nav izdevies atrast pareizo līdzsvaru starp ideāliem un interesēm, un sekas bijušas postošas zemēm, kuras nelaikā pagadījušās uz milža izvēlētās takas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.