Vietai ir nozīme • IR.lv

Vietai ir nozīme

1
Lelde Kalmīte un Kārlis Kanderovskis Cēsu dzīvoklī. Fonā viena no Jāņa Kalmītes slavenajām rijām, kuru skaits mērāms simtos, bet varbūt pat tūkstošos. Foto — Reinis Hofmanis
Ieva Puķe

Amerikāņi domāja, ka mākslinieks Jānis Kalmīte abstrakti glezno automašīnas. Taču tās bija rijas, kas emigrācijas latviešiem kļuva par ikonu. Mākslinieks ar sarežģītu raksturu nekad neatbrauca uz dzimteni. Toties viņa meita Lelde Cēsīs izveidojusi mākslas centru, ko no šī gada vada Kalmītes mazdēls Kārlis Kanderovskis

Svaigi restaurētā Svētā Jāņa baznīca aiz dzīvokļa loga ik minūti atgādina, ka esam Cēsīs, taču Lelde Kalmīte (74) ar dēlu Kārli Kanderovski (39) sarunā aizslīd ģeogrāfijā, kas aptver visu pasauli. Latvietis Rolands Kaņeps, viens no visvairāk pieprasītajiem Ņujorkas daiļkrāsotājiem un interjeru dekoratoriem, brīvajos brīžos uz audekla uzbūra erotiskas esejas. Tēlnieks Zigfrīds Sapietis, pabeidzis Karalisko Dānijas Mākslas akadēmiju, Skotijā izgrieza milzīgus, ornamentālus koka paneļus un virpoja keramikas skulptūras. Jānis Mintiks Norvēģijā un Ņūmeksikas štatā Amerikā gan gleznoja, gan veidoja objektus no visa, kas gadījās ceļā. Ir arī  kurzemniekiem veltītā pieminekļa autors Tobago. 

«Un Aleksandrs Karpovs!» aizrautīgi iesaucas Kārlis. «Ļoti interesants mākslinieks, kas dzīvoja Mineapolisā. Dzimis 1954. gadā, 1989. gadā pārcēlās uz dzīvi Latvijā, ieguva maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā. Daudzi viņa popārta drukas darbi ir politiski, skarbi. Aleksandrs nomira 1995. gadā Rēzeknē, bet viņa brālis Konstantīns, ārsts Kalifornijā, ir jau sarīkojis kādas sešas Aleksandra izstādes Latvijā. Martā bija jābūt vēl vienai, te, Cēsīs. 

Ne tikai Kaņeps, Sapietis un Mintiks, bet arī Karpovs kādu dienu būs izstādīts Cēsīs, saka Kārlis. Vēl daudzi citi latviešu mākslinieki pasaulē, par kuriem mēs nenojaušam. Spilgti talanti, iespējams, pat nav pazīstami savā mītnes zemē, tikai emigrācijas latviešu «burbulī». Tāpat kā Leldes tēvs un Kārļa vectēvs Jānis Kalmīte. Zemnieka dēls no Kauguriem Valmieras pievārtē absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas Ģederta Eliasa figurālās glezniecības meistardarbnīcu, taču kļuva par Otrā pasaules kara bēgli. No Mineapolisas, kur nomira 1995. gadā, Kalmīte dzimtenē vairs nekad neatgriezās. Taču gandrīz katrās latviešu mājās Amerikas vidējos štatos atrodama kāda Kalmītes gleznota rija, gluži kā altāris zudušo Latvijas lauku pielūgsmei. 

Viņa meita Lelde Čikāgas Universitātē sāka studēt vēsturi, tomēr ieguva maģistra grādu mākslā un Minesotas Universitātes doktora grādu mākslas pedagoģijā. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu