Jau drīzumā nāksies domāt par plānveidīgām pārkvalifikācijas iespējām

Pēdējos gados arvien vairāk izjūtam nemainīgi straujo tehnoloģiju attīstību un ienākšanu gan mūsu privātajās, gan profesionālajās dzīvēs. Arī pandēmijas izplatība šo tendenci pastiprina, paātrinot digitalizāciju neatkarīgi no nozares vai darbības sfēras. Tas rada nepieciešamību aktualizēt pārkvalifikācijas un kompetenču attīstības jautājumu sabiedrībā, lai nodrošinātu konkurētspējīgu darbaspēku ar atbilstošām prasmēm, kas spēj veicināt ekonomikas izaugsmi.

Līdz 2030. gadam vismaz 22% no visām darbaspēka aktivitātēm varētu tikt automatizētas.

Saskaņā ar globālā vadības konsultāciju uzņēmuma McKinsey prognozēm vairāk nekā 20% no visām darbaspēka aktivitātēm Eiropas Savienībā varētu tikt automatizētas jau līdz 2030. gadam. Pašlaik tādas jomas kā grāmatvedība, mazumtirdzniecība, klientu apkalpošana, ražošana un citas piedzīvo straujas izmaiņas, un arvien vairāk tiek izmantoti gan mākslīgā intelekta, gan robotizācijas risinājumi, pakļaujot riskam tās profesijas un darbus, kurus ar tehnoloģiju palīdzību varētu organizēt efektīvāk.

2018. gadā izdevums Bloomberg publicēja McKinsey & Co veiktā pētījuma rezultātus, kurā tika runāts par mazkvalificēta darba un profesiju automatizāciju, tajā pašā laikā norādot uz kompetencēm, kas nākotnē būs arvien pieprasītākas un labi apmaksātākas neatkarīgi no industrijas un reģiona – IT vadītāji un speciālisti, programmētāji, juristi, skolotāji un pasniedzēji, biznesa attīstības vadītāji.

Intelektuālie pakalpojumi – visstraujāk augošā nozare Latvijā

Papildus jau līdzšinējām izmaiņām darba tirgū jāņem vērā arī pandēmijas ietekme, kas pēdējo gandrīz 10 mēnešu laikā izdarījusi ievērojamas korekcijas. Neraugoties uz to, ka ir nozares, kurās cilvēki zaudējuši darbu, saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras un citiem vakanču portāliem šā gada septembra datiem, ir jomas, kuras piedzīvo darbaspēka trūkumu, piemēram, būvniecība, ražošana, pārdošana, IT, klientu apkalpošana, piegāde un tirdzniecība.

Pēc pēdējām Latvijas Bankas un Luminor aplēsēm tieši intelektuālie pakalpojumi jeb pakalpojumu eksports ir nozare ar vislielākajiem ieņēmumiem, un tiek lēsts, ka šā gada otrajā pusē pieauguma temps varētu arī palielināties. Tie ir IT uzņēmumi un starptautiskie biznesa centri, kas visveiksmīgāk spējuši pielāgoties krīzes apstākļiem, turpinot nodrošināt pievilcīgas karjeras iespējas darba meklētājiem. Oktobra sākumā Latvijā bija 70 306 reģistrētie bezdarbnieki un, salīdzinot ar šā gada septembra sākumu, mēneša laikā bezdarbnieku skaits samazinājies par 4707 cilvēkiem. Pēc NVA datu bāzes, oktobra sākumā bija 17 597 aktuālas brīvās darba vietas, no kurām 39% būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, 13% ražošanā, 11% transportā un loģistikā, kā arī 9% pakalpojumu sektorā.

“Mācīšanās kultūra” ir viens no kritiskajiem faktoriem

Darba tirgum piedzīvojot izmaiņas, būs jāmeklē veidi, kā mācīties, pielāgoties un mainīties gan darba devējiem, gan arī darba ņēmējiem. Patlaban redzam, ka mācīšanās kultūra un vēlme profesionāli attīstīties tiem cilvēkiem, kam ir reģistrēts bezdarbnieka statuss, ir zema. Tā, piemēram, pašlaik Nodarbinātības valsts aģentūra bezdarbniekiem un darba meklētājiem piedāvā iespēju tiešsaistē iegūt jaunas vai pilnveidot jau esošās zināšanas, iesaistoties bezmaksas mācību programmu apguvē attālinātās izglītības platformās Open minded, Elements of AI un Coursera. Attālinātās izglītības platformā Coursera pieejami vairāk nekā 3800 mācību kursu aptuveni 400 dažādās specializācijās. Mācību programmas ir izstrādājušas dažādu valstu izglītības iestādes, tai skaitā pasaules pazīstamākās universitātes – Hārvarda, Jēlas un Oksfordas universitātes.

Salīdzinot pieprasījumu pēc šā konkrētā pakalpojuma Baltijas valstīs, redzam, ka Latvijā tas ir viszemākais. Igaunijā bezmaksas tālmācību iespēju izmanto 9000 cilvēku, Lietuvā – vairāk nekā 21 000, kamēr Latvijā tie ir pāris simti cilvēku. Saskaņā ar Coursera datiem, starptautiski šobrīd vispieprasītākie mācību kursi ir biznesa analītikas, datu apstrādes un tehnoloģiju jomās, bet Baltijas valstīs – AI, biznesa komunikācijā un mārketingā, e-komercijā, datu apstrādē un analītikā. Lai gan šīs atšķirības skaidrojamas arī ar faktu, ka tālmācības iespēja pārējās Baltijas valstīs pieejama ikvienam, kopumā ir jāiegulda darbs, lai Latvijā mācīšanās aktivitāte pieaugtu visos karjeras posmos.