Varbūt ir laiks maksāt trauksmes cēlējiem • IR.lv

Varbūt ir laiks maksāt trauksmes cēlējiem

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Edgars Klētnieks, datu analītiķis, Rasmuss Filips Geks, kritiskās domāšanas pasniedzējs

“Vēl nav par vēlu nākt atzīties.” Skaidrīte Ābrama, bijusī Konkurences padomes vadītāja.

2018. gadā pieņemtais Trauksmes celšanas likums bija labs pirmais solis, lai motivētu ziņot par likuma pārkāpumiem. Bet ar šo likumu nepietiek. Potenciālie trauksmes cēlēji vēl aizvien uzskata, ka ziņošanas riski ir pārāk lieli. Mums ir jābūt gudrākiem un jārada papildu motivācija, piedāvājot ievērojamas naudas atlīdzības par noziegumu atklāšanu.

Kā tas strādātu?

Mēs piedāvājam katram no pārkāpumu veidiem izstrādāt savu motivācijas sistēmu. (Piemēri likuma pārkāpumiem, kur šādu sistēmu varētu ieviest: *Nodokļu shēmošana. Algu maksāšnu un dažādu PVN shēmu izmantošanu; *Korupcija un līdzekļu izsaimniekošana publiskajā sektorā. Piemēram, ministrijās, valsts iestādēs, valsts kapitālsabiedrībās, pašvaldības vai pašvaldību uzņēmumos; *Finanšu sektors. Piemēram, naudas atmazgāšana vai krāpšanās bankās; *Uzņēmumu pārkāpumi. Piemēram, konkurences tiesību pārkāpumi.)

Tā sekos šādiem principiem:

(1) Atlīdzību maksāsim tikai par rezultātu. Piemēram, pēc kriminālvajāšanas sākšanas, pārkāpuma konstatēšanas vai izlīguma noslēgšanas.

(2) Atlīdzība būs gan fiksēta, gan mainīga. Pat ja no bankrotējuša uzņēmuma līdzekļus nevarēs piedzīt, trauksmes cēlējs saņems atlīdzību. Taču, ja valsts uzliks naudas sodu vai atgūs nenomaksātus nodokļus, trauksmes cēlējs saņems daļu no šīs summas. Piemēram, ja vainīgos izdos kriminālvajāšanai, trauksmes cēlējs saņems 10 000 eiro lielu atlīdzību. Līdzīgi, ja uzņēmumam uzliks miljona eiro lielu sodu, trauksmes cēlējs saņems 30% jeb 300 000 eiro, kā to dara ASV. 

Kāpēc lai to darītu?

Pirmkārt, ievērojami palielināsies trauksmes cēlēju motivācija ziņot par pārkāpumiem.

Pārliecināt kādu kļūt par trauksmes cēlēju ir grūti. Pārsvarā cilvēki nav taisnības cīnītāji, kas gatavi atteikties no izdevīga atalgojuma vai “stučīt” savus kolēģus un draugus. 2019. gadā saņemti tikai 119 atzīti trauksmes cēlēju ziņojumi, uzlikti septiņi sodi un ierosināts viens kriminālprocess. Trūkst kvalitatīvu iesniegumu, un joprojām izdevīgāk ir klusēt.

Pētījumi rāda, ka atlīdzības būtiski palielina trauksmes cēlēju motivāciju. Kvalitatīvu pierādījumu vākšana vairs nav labdarība, bet peļņas avots. Un, lai saņemtu atlīdzību, trauksmes cēlējam ir jāapsteidz savi kolēģi un jābūt pirmajam.

Piemēram, kāpēc gadu strādāt par algu aploksnē pie Ramonas Petravičas, ja visu algu var dabūt uzreiz, pierādot nodokļu nemaksāšanu? Tā arī motivējam noziedzniekos iedurt dunci mugurā līdzgaitniekiem. Piemēram, Rīgas namu pārvaldnieks fiktīvi nodarbināja padsmit darbiniekus. Ziņot un saņemt atlīdzību ir izdevīgāk nekā gadu atsēdēt fiktīvā amatā.

Sagaidāms, ka atlīdzības būtiski palielinās trauksmes cēlēju iesniegumu skaitu un kvalitāti, līdzīgi kā tas notika ASV. Būs jāizmeklē vairāk pārkāpumu un jāsāk to darīt daudz agrāk.

Otrkārt, negodīgajiem uzņēmumiem nebūs izdevīgi pārkāpt likumu.

Dažiem nodarboties ar finanšu noziegumiem ir loģisks riska aprēķins. Uzņēmēji redz, ka notiesāto skaits ir labvēlīgi mazs, lai attaisnotu risku. Tāpat darbiniekiem var uzticēties, jo viņi paši no nozieguma iegūst. Piemēram, lēto suši izplatītājs Tokyo City gadiem veiksmīgi izvairījās no nodokļu nomaksas. 2016. un 2017. gadā uzņēmums no valsts izkrāpa 9 miljonus eiro, taču apsūdzības celtas tikai pret pāris darbiniekiem. Pret īpašniekiem pierādījumu nav.

Kaut arī Latvijā strauji pieaudzis sākto kriminālprocesu skaits par naudas atmazgāšanu, naudas atmazgāšanas indeksā Latvija vēl aizvien ir 26. no 32 vietām Eiropā. Ar cietumsodiem notiesāto ir maz.

Atlīdzības palīdzēs iegūt kvalitatīvākus pierādījumus un notiesāt vairāk pārkāpēju. Tas radīs racionālu paranoju negodīgu uzņēmēju vidū.

Uzņēmumiem būs jāuztraucas par katru iesaistīto darbinieku, kas slepus varētu vākt pierādījumus. Ar šādu risku pārkāpt likumu būs grūtāk. Uzņēmumi arī sapratīs – jo lielāks noziegums, jo lielāka darbinieka motivācija cīnīties par potenciāli miljoniem vērtu atlīdzību. Piemēram, ar atlīdzībām būvnieku kartelis nepastāvētu. Tajā iesaistīti desmit lieli uzņēmumi – tātad daudz darbinieku, un potenciālais sods miljonu eiro apmērā (Par Konkurences likuma 11. panta pārkāpšanu uzņēmumiem var piemērot sodu līdz 10% no uzņēmuma gada apgrozījuma.). Kāds jau sen būtu izpļāpājies.

Arī mēģinājumi izsaimniekot ES un valsts līdzekļus publiskajos iepirkumos kļūtu par Gribi būt miljonārs? spēli azartiskiem trauksmes cēlējiem.

Šis ir visstiprākais arguments par trauksmes cēlēju atlīdzībām – risks, ka kādam varētu būt izdevīgi celt trauksmi, daudzus finanšu noziegumus padarīs neizdevīgus. Katrs nākamais ziņu raksts par vārdā nenosauktu darbinieku, kas no valsts saņēma atlīdzību par trauksmes celšanu, baros finanšu noziedznieku paranoju.

Treškārt, atlīdzība rūpēsies par trauksmes cēlēju finansiālo drošību.

Trauksmes cēlēji bieži uzņemas lielu risku. Ja vainīgie par ziņotāju uzzina, viņiem varētu draudēt izrēķināšanās – atlaišana no darba, karjeras strupceļš vai kas nopietnāks. Nedrošības sajūta nozīmē, ka drošāk ir klusēt. Esošie ziņojumi bieži vien ir izņēmumi, kur kāds gatavs “pašupurēties” godīguma vārdā. Tā tam nevajadzētu būt.

Mēs varēsim atrisināt daudz vairāk finanšu noziegumu, ja cilvēkiem būs garantija par savu nākotni pēc trauksmes celšanas. Piemēram, vadošas bankas darbiniecei vērsties FKTK būtu karjeras pašnāvība. Bet, ja viņa saņemtu 30% no 2016.gadā Swedbank uzliktā soda, viņai būtu 400 000 iemeslu ziņot par šo pārkāpumu.

Ceturtkārt, samazināsies ēnu ekonomika.

Latvija stipri zaudē cīņā ar ēnu ekonomiku. Neskatoties uz skaļām izmeklēšanām, starp 2015. un 2020. gadu ēnu ekonomikas apjoms nav samazinājies, un turas aptuveni 20 – 25% no IKP. Ir grūti cīnīties ar negodīgiem uzņēmējiem, jo uz papīra maksā minimālo algu, taču skaidrā izmaksāto pierādīt nevar. Šādas “algas” veido 44% no visas ēnu ekonomikas.

Arī nodokļu ieņēmumi ir daudz zemāki nekā citās OECD valstīs (Latvija 2018. gadā nodokļos iekasēja 31% no IKP. OECD valstis vidēji iekasē 34%), tāpēc valstij jāpiemēro augstākas likmes darbaspēkam (Latvijas vidējais darbaspēka nodokļu slogs (tax wedge) ir 42%. OECD valstīs vidējais ir 35%). Esam spiesti maksāt augstākus nodokļus, lai subsidētu negodīgos uzņēmējus. Lielākie upuri ir šo uzņēmēju darbinieki. Cilvēki zaudē drošības spilvenu – bezdarbnieka pabalstu un cienīgu pensiju. Tas palielina nabadzības risku, kā arī valsts sociālo izdevumu slogu.

Ja rakstā minētais par motivāciju un atturēšanu palīdzēs ēnu ekonomiku samazināt tikai par 10%, tas jau būs desmitiem miljonu eiro vērts ieguvums. Un vienīgās aploksnes, ko vainīgie turpmāk izmantos, būs lai sūtītu VID paskaidrojums.

Kādi ir iebildumi?

“Cilvēki kļūs turīgi uz valsts rēķina. Par noziegumiem jāziņo, jo tas ir tavs pienākums, nevis tāpēc, ka tu sagaidi atlīdzību.”

Pirmkārt, taisnība, ka daži šādā veidā var uzvarēt likteņa loteriju. Piemēram, ASV jurists Teds Sīdls no 370 miljonu eiro naudassoda ASV bankai JPMorgan Chase nopelnīja aptuveni 80 miljonus eiro. Tas ir labi, jo valsts no šāda pārkāpuma ieguva daudz vairāk un tas nenotiktu bez atlīdzībām.

Otrkārt, tas ir lieliski. Cilvēkiem būs lielāka motivācija kļūt par trauksmes cēlējiem, un nākotnē atklāsim noziegumus vairāk un agrāk.

“Šāda politika iznīcinās mazus uzņēmumus! Dzirdēts, ka augstā nodokļu sloga dēļ uzņēmēji nevar izdzīvot, un spiesti maksāt algas aploksnēs vai mēģināt apiet likumu.”

Pirmkārt, šis pieņem, ka daži uzņēmumi drīkst spēlēt pēc citiem noteikumiem. Mēs esam par vienlīdzīgu pieeju pret visiem – ir pilnīgi loģiski, ka uzņēmumi, kas nevar godīgi konkurēt ar citiem, nomirs dabīgā nāvē. Tirgus ekonomika nav nekāda labdarība.

Otrkārt, bieži vien tā nav taisnība. Uzņēmēju motivācija nemaksāt nodokļus dažreiz ir mantkārības dēļ. Godīgiem uzņēmējiem VID mēģina palīdzēt ar “konsultē vispirms” principu, piemēram, sastādot sakarīgu atmaksas grafiku. Sūdzas tikai neprašas, kas negrib maksāt nodokļus.

Treškārt, godīgie uzņēmēji ir svarīgāki. Ja viens restorāns maksā algas aploksnēs, tas var piedāvāt zemākas cenas un izkonkurēt citus. Varbūt padomāsim par uzņēmējiem, kas ievēro likumu?

“Cilvēki ar sistēmu manipulēs – būs daudz tukšu iesniegumu un iestādēm būs jātērē resursi, lai tos apstrādātu.”

Pirmkārt, taisnība, ka pieaugs saņemto iesniegumu skaits. Tomēr pētījumi rāda, ka praksē krāpniecība ir minimāla. Piemēram, ASV pastāv trauksmes cēlēju atlīdzības, un ir tikai pāris individuālu krāpniecības piemēru.

Otrkārt, pētījumi liecina, ka ASV sistēma strādā efektīvi, lai palielinātu kvalitatīvu iesniegumu skaitu. Lietas ierosina agrāk, sodi ir augstāki un piemēroti biežāk, kā arī vairāk noziedznieku nonāk aiz restēm.

Treškārt, jā, vajadzēs lielāku budžetu, lai izskatītu iesniegumus. Taču viens atklāts pārkāpums ar miljona eiro sodu jau ļautu VID un KNAB papildus noalgot 40 darbiniekus. Neaizmirsīsim, ka risks par izpļāpāšanos pats par sevi atturēs daudzus uzņēmumus no noziedzības sākšanas. Salīdzinoši – mēs iegūsim vairāk.

“Latvijas tieslietu sistēma strādā lēni, un cilvēki nekad atlīdzību nesaņems.”

Pirmkārt, tā nav taisnība, jo fiksētu atlīdzību saņems arī tad, ja sodam sekos tiesas procesi. Bet būs arī gadījumi, kad atlīdzību nāksies ilgi gaidīt vai beigās naudassods tiks atcelts. Mums ir vienalga. Kopumā būs vairāk kvalitatīvu pierādījumu, un Latvijas tiesu sistēma nav pilnīgi nekompetenta, lai tos neizskatītu.

Otrkārt, uzņēmumi dažreiz vainu atzīst, lai samazinātu sodu. Šādos gadījumos cilvēki atlīdzību saņems uzreiz.

Atlīdzības nebūs brīnumlīdzeklis, bet tās būs drosmīgs solis, lai iekustinātu ierūsējušo cīņu pret ēnu ekonomiku un citiem noziegumiem. Ilgtermiņā mēs atklāsim daudz vairāk pārkāpumu, uzliksim lielākus sodus un atturēsim cilvēkus no likuma pārkāpšanas.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu