Levits par izmaiņām autoratlīdzību režīmā: «Projekts nav pārāk labi izstrādāts»
Sēžot savos labi iekārtotajos kabinetos un regulāri saņemot valsts nodokļu maksātāju nodrošināto atalgojumu, ministri un ierēdņi nākuši pie slēdziena par cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem un par tiem, kuri strādā jau tā apdraudētajā Latvijas kultūras laukā. Proti, tieši pandēmijas laikā viņu dzīve jāpadara vēl nedrošāka. Protams, «viņu pašu interesēs».
Saeimā iesniegtajā 2021. gada budžetā iekļauta kārtējā nodokļu «reforma», kura jau paspējusi sacelt kājās savu viedokli formulēt un aizstāvēt spējīgu sabiedrības daļu — radošo profesiju pārstāvjus. Taču, ja šīs izmaiņas stāsies spēkā, valdībai drīz vien nāksies rēķināties ar daudz lielāka cilvēku skaita neapmierinātību.
Sāksim ar pagaidām vēl klusējošo vairākumu. Finanšu ministra Reira (JV) vadībā Ministru kabinets atdzīvinājis 2016. gadā jau reiz noraidīto ideju par obligāto minimālo sociālo iemaksu. Ideja vienkārša. Tā kā daudziem Latvijā strādājošajiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), bieži neprecīzi sauktas par «sociālo nodokli», ir mazas, šiem cilvēkiem atbilstoši likumam pienākas tikai neliels sociālais nodrošinājums — bezdarba un slimības pabalsti un pensijas. Ministrijas kabinetos izperinātais risinājums ir no nākamā gada 1. jūlija likt pilnīgi visiem strādājošajiem, vienalga, vai viņi mēnesī nostrādā vienu vai 40 stundas, maksāt VSAOI, kas nav mazāks par minimālajai algai aprēķināto. Nākamgad tas būtu 170 eiro mēnesī, pat ja nopelnīti tikai 10 vai 100 eiro.
Šī priekšlikuma aizstāvji nebeidz sevi slavēt par to, cik ļoti viņi rūpējas par cilvēku nākotnes pensijām un kā šīs izmaiņas piespiedīšot maksāt savu tiesu visiem tiem krāpniekiem, kuri uz papīra strādā nepilnu slodzi, bet faktiski saņem vēl papildu naudu aploksnēs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.