Valsts budžeta finansējumu KPV valde izdāļā necaurspīdīgās shēmās
Evaņģēlista teikto, ka jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos, citādi trauki saplīst un vīns izlejas, nupat var attiecināt arī uz labi domāto lēmumu būtiski palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta.
Ilgtermiņā tas strādās — partijas būs stiprākas tāpēc, ka mazāk atkarīgas no privātas naudas. Taču par budžeta finansējuma seškārtīgu palielināšanu politiskajām partijām pērn Saeimā lēma un šogad naudu saņēma arī partijas, kuras daudzus gadus bija nodrošinājušas dažām personām iespēju kampt no valsts naudas siles, un arī vienām vēlēšanām taisīts projekts, kura autoru «bizness» vienmēr ir bijis nodokļu maksātāju naudas pārpumpēšana savās kabatās.
Nosacīti vecajām partijām nākas domāt arī par dzīvi pēc nākamajām vēlēšanām. Taču piepeši milzīgu valsts finansējumu dabūja arī vienreizējas lietošanas partijas izstrādājums ar bērnudārza jautājumu Kam pieder valsts? nosaukumā. Turklāt dabūja tad, kad pašiem un visiem skaidrs, ka trauks ir saplīsis un vairs nav salabojams. Ko darīt ar vīnu jeb 643 369 eiro, ko partija šogad saņēma no valsts budžeta, ja partijas lietošanas termiņš pēc diviem gadiem būs beidzies? To pašu, ko vienmēr darījuši projekta autori, — «apgūt»!
Tas kļuva redzams jau augusta beigās, kad partija, kurai no visām Saeimā pārstāvētajām bija vismazākās izredzes iekļūt Rīgas domē, deklarēja KNAB trešos lielākos tēriņus priekšvēlēšanu aģitācijai — 152 tūkstošus. Bet oktobrī uzzinājām, ka KPV kopējie tēriņi vēlēšanu kampaņai bija 361 tūkstotis. Vairāk nekā reklāmas kampaņai — 162 tūkstoši — iztērēti kampaņas «plānošanai, sagatavošanai un organizēšanai». TV3 raidījums Nekā personīga nupat sniedza ieskatu šā naudas pumpīša mehānismā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.