Karību rums un latviešu kvass

Kubietim Feliksam Rodrigesam ļoti garšo kotletes un kvass. Bet salātus pie gaļas un kartupeļiem viņš kafejnīcās reizēm lūdz aizstāt ar rīsiem

Rīsi un pupiņas ir kubiešu diētas pamatu pamats. Lai gan Karību salas klimats atļauj ievākt vairākas svaigu augļu un dārzeņu ražas gadā, vidusmēra kubieša ēdienkarte ir vienkārša un ogļhidrātiem bagāta. Pārtikas produktu pieejamību vairāk par laikapstākļiem nosaka valdošā iekārta. Piemēram, kartupeļi Kubā ir diezgan ekskluzīvs ēdiens, bet par liellopa nokaušanu pārtikai var nonākt pat cietumā, stāsta Felikss Rodrigess (Felix Rodriguez). 

Tradicionāli kubiešu galdā ir arī cūkas vai vistas gaļa, cepti banāni, ko gatavo no zaļiem banāniem un ēd kā piedevu pamatēdieniem, kā arī maniokas sakne (yuca). Salāti nav lielā cieņā tāpēc, ka valdība nesekmē dārzeņu audzēšanu. Tomāti un varbūt gurķi, ko kubieši izaudzējuši piemājas dārziņos. Citi dārzeņi nav pieejami. Turklāt stādījumi nemitīgi pakļauti vēja postījumiem. «Kubā laiks ir vētrains. Tāpat kā paši kubieši!» 

Protams, ir arī zivis. Gan okeāna piekraste, gan upes salas vidienē nodrošina diezgan plašu jūras velšu klāstu. Tāpat kā latviešiem, arī kubiešiem patīk makšķerēt. Zivs fileju panē un cep eļļā. «Līdzīgi kā latviešu karbonādes,» pasmaida kubietis. Bet tradicionāls brokastu ēdiens, ko Felikss atminas no bērnības, ir pufīgas baltmaizes bulciņas, kurām pa vidu ieliek cūkgaļas šķiņķa un siera šķēles un apcep, līdz siers izkusis. Ēdiena porcijas vienmēr lielas. Līdzīgi kā Latvijā.

Šurp Felikss pirmoreiz atbrauca 2016. gadā. Pats savām acīm ieraudzīja sniegu. Šķita tik skaisti, viņš atceras. Protams, ilgstoši aukstumu izturēt vairs nebija tik patīkami. Tomēr pērn novembrī viņš uz Latviju pārcēlās pavisam. Pirms tam Felikss gandrīz desmit gadus bija nodzīvojis Spānijā. Valoda, klimats, veids, kādā cilvēki sazinās, protams, kubietim tur šķita tuvāks. Toties ēdiena ziņā tieši Latvijā viņam daudz kas ir pazīstamāks. Kaut vai minētās lielās porcijas pretstatā spāņu mazajām uzkodām.