Diktatora sarunas ar politieslodzītajiem — izmisuma mēģinājums noturēt varu
Baltkrievijas pilsonis Aleksandrs Lukašenko sāk zaudēt cerības, ka varēs pārlaist tautas protestus un turpināt valdīt. Pēdējo dienu notikumi rāda, ka nevis protestētāji pagurst, bet gan diktatoram sāk aptrūkties līdzekļu, lai bremzētu vēstures nenovēršamo gaitu. Pagājušo sestdien viņš vēl tēloja sarunas ar politieslodzītajiem cietumā, taču jau pirmdien viņa iekšlietu ministrs paziņoja, ka atļāvis lietot pret demonstrantiem kaujas ieročus, bet otrdien opozīcija pieteica viņam ultimātu līdz 25. oktobrim aiziet labprātīgi, citādi būs vispārējs streiks.
Lukašenko tikšanās VDK cietumā Minskā ar apcietinātajiem politiskajiem oponentiem, lai «apspriestu konstitucionālo reformu», izbrīnīja daudzus. Varēja šķist, ka viņš mēģina parādīt, ka ir gatavs dialogam. Taču jau nākamajā dienā, svētdien, režīma sargsuņi ar īpašu nežēlību vērsās pret demonstrantiem, kuri, kā katru svētdienu pēc 9. augustā viltotajām vēlēšanām, masveidā izgāja ielās Minskā un citās Baltkrievijas pilsētās.
Taktikas maiņa diennakts laikā no sarunu imitācijas uz represiju pastiprināšanu var šķist neloģiska. Ja cietuma izrādes mērķis bija parādīt Eiropas valstu līderiem, ka būtu gatavs viņu pastāvīgi prasītajam «dialogam», tad ir absurdi uzreiz pēc tam masveidā piekaut cilvēkus. Nudien, to redzot, Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji pirmdien beidzot vienojās iekļaut sankcijām pakļauto amatpersonu sarakstā arī Lukašenko, ko pirms tam bija atturējušies darīt, aizbildinādamies ar nepieciešamību saglabāt «dialoga» iespējas. Kāpēc bija jāsagrauj paša nupat radītā ilūzija par šāda dialoga iespēju?
Jautājums būtu loģisks, ja Lukašenko mērķis būtu bijis izrādīt gatavību sarunām. Opozīcija uzskata, ka, pirmkārt, sarīkot tikšanos cietumā Lukašenko piespieda ārējs, tajā skaitā arī Kremļa spiediens, kaut gan, otrkārt, tikšanās bija viņa paša ekspromts, nevis rūpīgi plānota operācija. Treškārt, tās mērķis bija sašķelt opozīciju, nevis mēģināt sākt ar to dialogu. Līdzko kļuva skaidrs, ka tas nav izdevies, Lukašenko stājās labot priekšstatu, ka ir vājš.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.