Kā panākt, lai depozīta sistēma nesadārdzinātu produktus • IR.lv

Kā panākt, lai depozīta sistēma nesadārdzinātu produktus

1
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Valters Paškausks, Tērvetes alus darītavas vadītājs

Šogad izšķirsies, kāda tieši būs iepakojuma depozīta sistēma, kurai jāsāk darboties Latvijā, sākot no 2022. gada 1. februāra. Man ir stingra pārliecība, ka atbildīgiem par iepakojuma savākšanu atpakaļ ir jābūt ražotājiem. Tas ir tikai loģiski, ka ražotāji vēlas uzņemties atbildību par sava iepakojuma savākšanu, nevis ļaut iepakojuma apsaimniekošanā iesaistīties uzņēmumiem, kuri ar šo iepakojuma ciklu nav saistīti un kas vēlas no šīs sistēmas pelnīt. Ražotāju atbildību paredz arī ES direktīvas un Latvijas likumdošana.

Mums kā depozīta iepakojuma operatora līdzveidotājiem nešķiet pieņemami, ka atkritumu apsaimniekotāji varētu pretendēt uz depozīta operatora statusu. Mūsu iepakojuma savākšana ir mūsu pašu, nevis atkritumu apsaimniekotāju kā neiesaistītas puses uzdevums.

Es saprotu, ka atkritumu apsaimniekotājiem zūd viņu bizness saņemt mūsu iepakojumu bez maksas, bet tieši tas arī bija vecās sistēmas neefektivitātes pamatā un tāpēc tai ir jāaiziet.

Iepakojuma likumā un arī ES direktīvās ir minēts šāds uzdevums ‒ līdz 2029. gadam savākt atpakaļ 90% no PET, stikla un skārda iepakojuma. Tas ir vairāk nekā Latvijā savāc pašlaik. Ja šie rādītāji sasniegti netiks, ES sodīs Latvijas valsti. Kāpēc gan mums jābūt atkarīgiem no trešajām personām – kā atkritumu apsaimniekotājiem, kuriem likums neparedz pat solidāru atbildību?

Visas izmaksas, kas saistītas ar sistēmas ieviešanu, iepakojuma nodošanas automātu iegādi, infrastruktūras izveidi un automātisko, kā arī manuālo pieņemšanas punktu darbinieku apmācībām, ir jāsedz ražotājiem. Depozīta sistēma tieši ietekmē produktu cenu veikalu plauktos, tāpēc mums, vietējām alus darītavām, ir svarīgi, lai tā būtu efektīva un pēc iespējas izdevīgāka ne vien mums, ražotājiem, bet arī produktu pircējiem.

Tāpēc ļoti svarīgs ir iepakojuma depozīta sistēmas bezpeļņas princips. Tas nozīmē, ka neviena no ieinteresētajām personām nevar izņemt gūto peļņu un tā ir atkārtoti jāiegulda depozīta sistēmas ilgtspējībā un attīstībā.

Tā kā ražotāju pamatbizness ir dzērienu ražošana, mēs arī vienīgie esam patiesi ieinteresēti īstā un caurspīdīgā bezpeļņas sabiedrību un nozari apkalpojošā ekosistēmā. Kā vispār jebkura trešā puse (atkritumu apsaimniekotāji) var pamatot savu vēlmi organizēt bezpeļņas sistēmu? Šādas vēlmes esamība pati par sevi rada aizdomas.

Depozīta iepakojuma operatora (DIO) piedāvātā sistēma darbosies pēc ražotāju atbildības principa, īstenojot visaptverošu pieeju un atklātu pārvaldes politiku, kas palīdzēs sasniegt ES noteiktos iepakojuma savākšanas un pārstrādes mērķus. Savukārt AS Tērvetes AL ar savām zināšanām palīdzēs DIO iegūt plašāku redzējumu par sistēmas pārvaldību kopējās sabiedrības un ražotāju interesēs.

No vides aizsardzības perspektīvas depozīta sistēmas priekšrocība ir tā, ka mēs iegūstam tīru materiālu, ko varam izmantot atkārtoti tam pašam mērķim – aprites ekonomikai tas ir ļoti būtisks aspekts.

Taču vides faktoru ietekmē arī sistēmas ērta pieejamība ikvienam iedzīvotājam. Centralizēta depozīta sistēma ar return to retail modeli radīs patērētājiem vienkāršāku izpratni par to, ka, dodoties uz tuvējo veikalu, viņi varēs ne vien atgūt iemaksāto naudu, bet arī darīt kaut ko apkārtējās vides labā. Svarīgi, lai sistēmai nebūtu pārāk liels slogs veidot šos taras pieņemšanas punktus un iedzīvotājiem nevajadzētu mērot tālu ceļu līdz tiem. Šis ir būtiski, ja domājam par transporta ietekmi uz vidi un atstāto oglekļa pēdu.

Mēs apzināmies, ka ir jāiesaistās depozīta sistēmas pārvaldē un jāapsaimnieko savs tirgū laistais iepakojums, kā arī jānodrošina iepakojumam pilns dzīves cikls. Pretējā gadījumā izmaksas, kuras mums būs jāsedz, būs ļoti lielas. Iepakojums ir liela daļa no produkta vērtības un, ņemot vērā paša produkta specifiku, var veidot pat pusi vai trešdaļu no tā vērtības. Ieviešot neefektīvu depozīta apsaimniekošanas sistēmu, varam nokļūt nepatīkamā situācijā, kas būtiski atsauksies uz iespēju produktu realizēt, kā arī cilvēku iespēju šo produktu nopirkt. Pēdējo sešu līdz septiņu gadu laikā Tērvetes alus darītavā investēti aptuveni 15 miljoni eiro, tādēļ mums ir svarīgi darboties ilgtspējīgā un sakārtotā tirgū, lai šīs investīcijas būtu noderīgas arī pēc pieciem, 10 un pat 15 gadiem.

Komentāri (1)

QAnon 06.10.2020. 10.54

Kā rāda ilgu gadu pieredze, depozīta sistēma 0,5 l alus stikla pudelēm, nesadārdzina produktu, tā nesadārdzinās arī pārējos produktus. Depozīta sistēma ir absolūti nepieciešama, lai taupītu izejvielas un nepiesārņotu dabu.
Redzēju, kā izmainījās Vācija kopš tur ieviesa depozīta sistēmu. Visu izmesto taru uzlasīja sanitāri.
Depozīta sistēma būtiski samazinās morālā kropļa, krievu militārista atvases, Putina favorīta, ienaidnieku: Vienotības un SC, čekas kuratoru izvēlētā preža, Vējoņa, ministrēšanas paspārnē izveidotām noziedznieku firmām raust miljonus uz dabā un izgāztuvēs nonākušā iepakojuma.

+1
0
Atbildēt

0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu