Piemineklis Latvijas valstsvīram • IR.lv

Piemineklis Latvijas valstsvīram

13
Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Kristaps Gulbis, tēlnieks

Katram ir jādara savs darbs – gan māksliniekiem, gan politiķiem, gan ārstiem, gan grāmatvežiem. Pēc mediķu protestiem un izmisīgām prasībām, nākamā gada budžetā valsts atrada naudu mediķu algām. Lieliski – medicīnas darbinieku dzīve un apstākļi uzlabojas. Arī pašai nozarei tiek radīti priekšnosacījumi attīstībai.

Šobrīd šis ir radošo cilvēku palīgā sauciens!

Finanšu ministrija nākusi klajā ar ideju reformēt arī kultūras un radošo nozari. Tiek gatavotas izmaiņas nodokļu politikā attiecībā uz autoratlīdzībām. Medijos ir parādījušās dažādas reformas versijas, kuras Kultūras ministrija jau paspējusi nodēvēt par panākumu, salīdzinot ar sākotnēji piedāvātajām. Tās tiek sauktas par kompromisu.

Diemžēl šis piedāvājums liecina ne tikai par Finanšu ministrijas nespēju domāt plašāk par budžeta ietvariem, bet arī par Kultūras ministrijas neprasmi aizstāvēt nozares intereses.

Princips, kā tiek piedāvāts risināt sociālo nodrošinājumu māksliniekiem, mūziķiem, rakstniekiem un citiem radošajiem, demonstrē ministrijas un ministra nespēju domāt plašākā perspektīvā. Tā nav valstsvīra pieeja problēmai. Tā ir nespēja domāt ilgtermiņā.

Pēc būtības šī reforma degradēs visu nozari un māksliniekus, komponistus un rakstniekus novedīs amatieru statusā – ja izmanto līdzību ar sportu un sportistiem.

Varbūt šī sfēra ministram ir labāk saprotama? Iedomājieties, kā sporta entuziasti, kas pa dienu strādā, reizi nedēļā nāk uz sporta zāli pamētāt bumbu un sacenšas ar kādu NBA klubu! Un šo entuziastu grupiņu nosauc par Latvijas izlasi! Vai ministrs var prognozēt spēles rezultātu? Un spēj iztēloties arī spēles atreferējumu pasaules medijos?

Valdības mērķis ir attīstīt valsti un veidot vidi kurā cilvēkiem būtu patīkami un viegli dzīvot. Sabalansējot sabiedrības un indivīda intereses. Tallinā, piemēram, tiek subsidēts sabiedriskais transports un tas iedzīvotājiem ir bez maksas. To apmaksā municipalitāte no sava budžeta.

Radošajā sfērā dažādās valstīs ir dažāda pieeja risinājumiem, kas attiecas uz profesionālo darbību un nodokļiem. Īrijā cilvēki ar profesionāla mākslinieka statusu no ienākumiem, kas gūti no radošās darbības līdz 50 tūkstošiem gadā, nemaksā nekādus nodokļus. Līdzīga pieeja ir Vācijā. Lietuvā ir valsts apmaksāta sociālās apdrošināšanas programma māksliniekiem.

Latvijā pašlaik tiek piedāvāts modelis, kas radošo cilvēku darba un dzīves apstākļus ne tikai neuzlabos, bet gan palielinās nodokļu slogu vairākas reizes!

Valsts cenšas izskaust praksi, ka autoratlīdzības līgumi tiek izmantoti nodokļu optimizācijai. Latvijā ar likumu ir definēts radošās personas statuss! Būtu tikai loģiski, ka autoratlīdzības līgumus var slēgt tikai cilvēki ar šo statusu. Tas ir instruments, kas nepieļautu, ka autoratlīdzību līgumus izmanto arī advokāti un taksisti. Un radošo cilvēku situācija ir īpaša!

Uzdodiet jautājumu cilvēkiem – ar ko jums asociējas Latvijas valsts pirms simt gadiem. Vai ar jebkuru citu valsti. Visbiežāk tiks nosaukti tieši mākslinieki, komponisti, rakstnieki un konkrēti viņu darbi. Citam tas būs Melanholiskais valsis vai Rainis, citam Kārļa Zāles darbi. Pašlaik Latvijas valsts riskē, ka atbildēs uz šo jautājumu 2121. gadā vairs nebūs neviena izcilnieka, ko nosaukt! Jo 2021. gadā visi radošie cilvēki no Latvijas aizbrauca.

Ja tiks iznīcināta autoratlīdzību idejas jēga un būtība, tad pēc simt gadiem tieši finanšu ministru pieminēs vēstures grāmatās kā to, kurš, nespējot domāt valstiski, iznīdēja Latvijā kultūras sfēru. Un radīja daudz izcilu latviešu izcelsmes īru, vācu un lietuviešu mākslinieku.

Lai to nepieļautu, ir tapusi radošo cilvēku kopējā vēstule Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai un Ministru prezidentam ar prasību apturēt Finanšu ministrijas piedāvāto autoratlīdzību nodokļu reformu. Un mediķu panāktais manī stiprina cerību, ka Latvijā ir arī valstsvīri un valstssievas ar spēju domāt gan valstiski, gan ilgtermiņā.

Komentāri (13)

Jānis Lejnieks 06.10.2020. 09.35

Protamsi, ka autoratlīdzības līgumus jāslēdz tikai ar cilvēki ar noteikta statusa cilvēkiem. Visu cieņu taksistiem un frizieriem, bet viņus par autoriem nevajadzētu saukt.

+1
0
Atbildēt

1

Sskaisle 05.10.2020. 11.33

Nepiekrītu.
Sāksim ar to, ka neba nu finministrs vada valdību un lemj, kam dot un kam nedot un cik dot un cik nedot.
Valsti vada čekisti – pirmkārt, jau būvnieku mafija. Starp citu – lasot tēlnieka GULBJA PROGNOZES , ka tikai pēc 100 gadiem latvieši būs iznīkuši , čekisti noteikti saviebjas.

Par spīti savām pūlēm , neesmu sapratusi nodokļu sistēmu, kas attiecas uz mani, kāpēc man ir jāmaksā puse no saviem ienākumiem un par tiem es neko vai gandrīz neko no valsts nesaņemu. Tāpēc es par mākslinieku nodokļu sistēmu nevaru izteikties, es par to neko nezinu. Tikai tik daudz , cik raksta mediji – par gleznu tirgošanu – nodokļus nemaksā, par autoratlīdzībām daži maksā , daži nē, bet valss taču naudu deva visiem – par nenopelnīto naudu.

Kamēr manu biznesu valsts iznīcināja, vēl šogad beigsies bezdarbnieka pabalsts, no kura varu iztitkt un būšu spiesta aizbraukt no valsts. Redz- latvieši ārā – krievvalodīgie iekšā.
Kāpēc par to radošie neuztraucas? Viņi tiešām domā, ka krievvalodīgiem viņi būs vajadzīgi?

Vēl – 30 gadus esmu apmēram pusi nomaksājusi nodokļos valstij, ietaupījusi simtus tūkstošus izaudzinot un izskolojot bāreni – bet – man tagad vajag usg un speciālista konsultāciju – izrādās jau spetembra beigās – iespejams, jau vēl agrāk – tas nav iespējams – 50 eur usg, citi 50 eur sspeciālista konsultācija + vēl 50 eur zāles.

100% okupācijas laiku stils – mēs dzīvojām pusbadā, kamēr PSRS pārtiku sūtīju “draugiem”. Tagad Latvija palīdz baltkrieviem, kamēr pašu cilvēki bez medicīnas palīdzības mirst nost.

Jā – valsts simtgadei 62 miljoni – tie visi tika izmaksāti māksliniekiem – tautai tika piga – piķis uz puļķa – ko lai mēs sakām?

Mēs kā vergi strādājām un maksājām un mums tik pātagu rāda – a šie radošie vairojas kā truši pavasarī un mums jāspēj tik maksāt –

nē – neatbalstu – labi apzinos, ka tas ir čekistu mērķis šķelt tautu, un mērķis ir sasniegts, bet es neatbalstu radošo privilēģijas nemaksāt un tērēt uz mūsu rēķina

+1
-1
Atbildēt

2

    lindab456 > Sskaisle 05.10.2020. 15.06

    Nodoklis neatkarīgi no ieņēmuiem, par tiesībām strādāt profesijā – faktiski tā ir nodeva par statusu mākslinieks.
    Mākslu neražo kilogramos, radošajās jomās ir pārāk daudz neprognozējamā, subjektīvais faktors un māslinieks ir sociāli neaizsargāts. Jautājums – vai var teikt, ka mākslinieki, kas pārtiek vienīgi no radošās darbības ir turīgi, un – vai Latvijā var runāt par māslas tirgu, vai māksla pārsvarā ir eksporta prece, un, ko no tā iegūst Latvijas sabiedrība? Tas ir jautājums arī par projektu mākslu.
    Manuprāt, risinājums ir precīzi definēt, ka autoratlīdzības attiecas vienīgi uz radošajām jomām, personām un jānosaka ieņēmumu griesti no kuriem tiek rēķināts nodoklis.
    Nepiekrītu, ka kovid-situācijas atklāto trūkumu dēļ jāmaina sistēma, tā ir neordināra situācija, kas prasa neordinārus risinājumus.

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    La spada di Damocle > lindab456 06.10.2020. 07.45

    Ok, ja mākslinieks nopelna 50 miljonus, viņam arī pienākas īpašs nodokļu režīms, bet maximas kasiere maksā pa pillu programmu ?

    0
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > La spada di Damocle 06.10.2020. 11.10

    Raksta autors min Īrijas un Vācijas piemēru, kur nodoklis radošai proesionālai darbībai ir sasaistīts ar noteiktu ieņēmumu slieksni, atbilstoši konkrētās valsts situācijai.
    Pieļauju, ka problēma varētu būt par robežu starp mākslu un izklaidi, vai profesionāls mākslinieks, vadot kāzas, rada mākslas produktu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    La spada di Damocle > Sskaisle 06.10.2020. 07.40

    Reirs nav čekists ?

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    QAnon > La spada di Damocle 06.10.2020. 10.12

    Reirs, tāpat kā viņa draudziņš, noziedznieks Rungainis, ir FSB pakalpiņš, bet čekas maisos nebija, jo padumjos laikos katra komparķijas funkcionāra pienākumos ietilpa bezierunu sadarbība ar čeku.

    0
    0
    Atbildēt

    0

lindab456 05.10.2020. 10.30

Cerams, ka valsts vadītāji un valsts maka turētāji sadzirdēs šo satraucošo un pamatoto aicinājumu, spēs nošķirt īstermiņa no ilgteriņa ieguvumiem un kopējo labumu, kas neierakstās naudiskos lielumos un nekļūs par profesionālās mākslas kapračiem un ne tikai – tas skar arī amatieru kustības vadītājus. Mākslinieka radīto varētu salīdzināt ar iestādītu mežu, kas ir daudz vairāk kā zāģmateriāls, tas veido kultūras vidi, garīgo telpu, paaudzes satījumu, identitāti, atmiņu…

+1
-1
Atbildēt

1

    QAnon > lindab456 05.10.2020. 19.21

    Visādi mākslinieki ir. Gadās arī tādi, kas velk Latvijā krievu nekultūru, arī tādi, kas apzināti izgāž Eirovīziju, lai tikai vairāk iepatiktos krieviem, vai arī tādi, kas gatavi celt pieminekli ienaidniekam, kura darbības veicināja ātrāku Latvijas atkārtotu okupāciju. Tādu devums nav niecīga krūmiņa (ne Jūļa) vērts. No tādu miesām neiznāktu pat tik biogāzes, lai pietiktu to kaulu pārstrādei nedzēstos kaļķos.

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > altinyildiz 06.10.2020. 11.24

    Dīvaini būtu nodokli sasaistīt ar darba kvalitāti vai patīk/nepatīk, vai ideoloģiju – ideoloģijas diktāts un priviliģēti mākslinieki, šķiet, ir totalitārisma produkts.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    QAnon > lindab456 06.10.2020. 12.06

    Galma (pie mums prokremliskie varturi) mākslinieki un skribenti vienmēr ir bijuši priviliģētā stāvoklī

    0
    0
    Atbildēt

    1

    lindab456 > altinyildiz 07.10.2020. 14.08

    No privilēģijām, šķiet, neviens vēl nav atteicies, vismaz publiski.
    Par nopelniem piešķirtās vasarnīcas – privatizētas, šodien pārtop slēgtos ciematos. Bēdīgākais, ka piemērs ir lipīgs un neko neesam mācījušies – šodien Latvijas pilsonim agrāk brīvi pieejama publiskā telpa, pašvaldību teritorija vairs nav pieejama – vēsturiskie piejūras ciemi, ciematu ceļi, ainaviskas teritorijas ar ezeriem, gar upju krastiem (Gauja) ir norobežotas ar zīmi – iebraukt aizliegts, jeb, labākajā gadījumā, vari izbraukt cauri neapstājoties. Kas notiek, kurā brīdī Latvijas publiskā telpa ir pārdalīta divos režīmos – visiem pieejamā un īpašā -priviliģētā, šauram lokam paredzētā publiskā telpā?

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu