Būsim veseli, būsim vareni – latvieti, sāc profilaksi! • IR.lv

Būsim veseli, būsim vareni – latvieti, sāc profilaksi!

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Jana Višņevska, ārste un pētniece medicīnas tehnoloģiju uzņemumā “Longenesis”

Ir nācies dzirdēt, ka arī brieduma gados latvietis lepojas ar to, cik ilgi nav vērsies pie ārsta, jo ir vesels kā zirgs. Lieki piebilst, ka iebildumus par profilaktiskas apskates nozīmi arī tad, ja nekas nesāp, šādās diskusijās praktiski nesadzirdēsi, jo tos saņemsies izteikt tikai retais.

Likumsakarīgi zemā izpratne un līdz ar to arī iesaiste profilaktiskos pasākumos saistāma ar gana bēdīgu statistiku. Krūts vēzis, kurš ir visizplatītākais vēža veids Latvijas sieviešu vidū, skar katru astoto sievieti. Un tikai ap 30% krūts vēža gadījumu saslimšana atklāta pirmajā stadijā. Medicīnas pasaulē par labāko rīku cīņā ar šo nopietno slimību tiek uzskatīta agrīna diagnostika un regulāri profilaktiskie pasākumi. Dati rāda, ka, atpazīstot slimību agrīnā stadijā, izārstēšanās iespēja no krūts vēža ir līdz pat 98% veiksmīgāka.

Vai secinām, ka latvietis negrib būt vesels? Varbūt viņš nezina, kā rīkoties? Tomēr šo pašu drūmo ainu rāda arī sabiedrības iesaiste krūts vēža skrīninga programmā. Latvijā uz valsts apmaksātu krūts vēža skrīningu tiek aicinātas sievietes vecumā no 50 gadiem, tomēr atsaucība izmeklējumam pēdējo piecu gadu laikā vidēji ir bijusi tikai 37,5%. Turklāt 2017. gadā, kas uzskatāms par veiksmīgāko, atsaucība joprojām ir bijusi ļoti zema – tikai 44%.  Citur Eiropā iesaiste profilaktiskās pārbaudēs ir stipri augstāka, par latiņu uzliekot vismaz 70% atdevi. Kur tad ir problēma?

Nemācām profilaksi kā ieradumu

Ik pāris gadu valsts institūcijas ar kampaņu ķeras klāt izplatītāko vēža veidu skrīninga programmu popularizēšanai, viens no kuriem diemžēl, bet ne pārsteidzoši ir krūts vēzis līdzīgi kā citur pasaulē. Līdz šim kampaņveidīgi Latvijas sievietes esam baidījuši ar vēža spīli, kas apķeras apkārt viņu dzīvēm, pašām nemaz to nemanot, kamēr citas kampaņas ik gadu skandē vienu un to pašu ziņu, ka jāpārbaudās, lai dzīvotu. Un tomēr ne mēnesi garās kampaņas, ne arī bēdīgā statistika, kura mudina domāt, ka gandrīz katrs Latvijas iedzīvotājs zina kādu, kurš saskāries ar šo diagnozi, nemaina sabiedrības zemo iesaisti skrīninga programmā. Vai varētu būt, ka profilakses panākumu atslēga ir ieraduma spēks un tai attiecīgi tā arī ir jāpieiet?

Gada sākumā, apvienojoties speciālistiem no medicīnas, tehnoloģiju un dizaina sfērām, tapa interaktīva un lietotājam draudzīga digitālā platforma skrinings.lv, kuras ilgtermiņa mērķis ir celt profilaktisko kultūru Latvijas sieviešu vidū. Pārsteidzoši, bet, salīdzinot ar līdzšinējo valsts pieeju, platformas unikalitāte slēpjas komunikācijā ar visa vecuma sievietēm nevis tikai tām, kuras jau ir lielākajā riska grupā pēc 50 gadu vecuma un kurām profilakses ieradumam būtu jābūt jau šodien un tagad. Līdz šim jaunā platforma apmeklēta aptuveni 2800 reižu, mudinot domāt, ka profilakses kultūras celšanai patiesi varētu būt nepieciešama ilgtermiņa pieeja. Platformā sievietes ir aicinātas aizpildīt īsu bezmaksas testu, lai uzzinātu savus personīgos krūts vēža riska faktorus un saslimšanas iespējamību 10, 20 un 30 gadu griezumā. Testa rezultātos katra saņem konkrētas rekomendācijas par izmeklējumiem un citām profilaktiskām darbībām, kas var šo iespējamību mazināt.

Būtiski, ka vienlaikus ar rekomendācijām sieviete saņem arī informāciju vienkāršā valodā par izmeklējuma nozīmību, pieejamību un valsts finansiālu atbalstu, ja tāds ir, kas mazina neizpratni un vienlaikus palielina iespēju, ka rekomendācijas rezultēsies reālās darbībās.

Tāpat pavisam drīz šajā pašā platformā būs iespēja bez maksas izmantot krūšu pašpārbaudes dienasgrāmatu, kas katru mēnesi atgādinās par pārbaudi, veidojot to par ieradumu. Visu materiālu un rīku pamatā ir milzīgs apjoms zinātnisku publikāciju un speciālistu padomu, kuriem talkā nācis digitālais starpnieks. Tikai ienesot profilaksi sievietes mājās un ikdienā, mēs to sāksim veidot par ieradumu.

Profilakse – apslēptais sabiedrības spēks

Tādu platformu kā skrinings.lv lielākais pienesums ir iespēja savest kopā vairākas slimību apkarošanā iesaistītās puses. Konkrētā platforma ir piesaistījusi attiecīgos speciālistus un pētniekus ne vien tādēļ, lai palīdzētu sagatavot kvalitatīvu informāciju sabiedrībai, bet arī lai nodrošinātu interaktīvu vidi, kurā sabiedrība var sniegt savu pienesumu slimības izzināšanai un ārstēšanai. Ilgtermiņā iniciatīva cer sniegt savu pienesumu sabiedrības veselībai, iesaistot sievietes dažādos medicīniskos pētījumos.

Šodien sabiedrība profilaksē saredz pamatā individuālu ieguvumu. Lai arī taisnība, ka katra veselības stāvoklis ir samērā personisks aspekts, tomēr jāatceras, ka kopējā sabiedrības veselības aina veidojas no visu iedzīvotāju kopuma. Valstsvīru un valstsievu svinīgās runās dzirdam: “Būsim stipri un būsim vareni!” Bet vai tad tikai vesela tauta nebūs patiesi stipra un varena? Iespējams, pienācis laiks runāt par profilaksi ne tikai kā ieradumu, kas palīdz katram veidot savu dzīvi labāku individuālā līmenī, bet arī uzsvērt profilakses nozīmību kopējam sabiedrības labumam. Lai vieglāk saredzēt šo likumsakarību starp rūpēm par savu veselību un to, kā tas var palīdzēt sabiedrībai, dalība individuālo krūts vēža risku noteikšanas testā skrinings.lv platformā vienlaikus sniedz iespēju katram pielikt arī savu roku slimības pētniecībā šodien un nākotnē.

Covid-19 uzliesmojums pasaulē ir izaicinājums, kurš tiešā veidā norādījis katra individuālo atbildību profilakses mēru pieņemšanā pret kopējo sabiedrības labumu. Ir laiks ieraudzīt šo pašu sakarību arī saslimšanās, kas nav nododamas tiešā kontaktā vienam ar otru. Arī tādas saslimšanas kā krūts vēzis un mūsu attieksme pret profilaktiskām darbībām ietekmē mūsu tautas kopējo veselību.

Tieši tāpēc, ja esi sieviete, aicinu Tevi iesaistīties kopējā slimības apkarošanā un veselības veicināšanā caur pētniecību un regulārām rūpēm par savu personīgo veselību, apmeklējot skrinings.lv un speciālistus. Tava iesaiste palīdzēs mums pierādīt, ka stiprāki, diženāki un galvenokārt veselāki mēs varam kļūt tikai šādi – profilaksi uztverot par ieradumu un visas sabiedrības ieguvumu. Tas pats gan attiecas arī uz jebkuru citu saslimšanu. Ja medicīna mums ir sniegusi profilaktiskas rekomendācijas, ir pēdējais laiks tās ieviest savā ikdienā, lai varam tuvoties savam mērķim – veselai, stiprai un varenai Latvijai.

Pagaidām nav neviena komentāra

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu