Skultes uzņēmuma Baltijas Zivis 97 produkcija nopērkama visos Latvijas lielveikalos, un eksports sekmējas Lietuvā un Igaunijā. Sākuši darbu vecās kolhoza darbnīcās, gadu gaitā izveidojuši modernu ražotni un tagad lūko pēc investora nākamajam attīstības lēcienam
Pirms 23 gadiem pieci cilvēki nolēma dibināt savu uzņēmumu, jo tā laika sarežģītajā ekonomiskajā situācijā bija palikuši bez darba vai tas draudēja tuvākajā nākotnē. Gandrīz visiem bija pieredze zivju pārstrādē un zvejniecībā. No kopsaimniecības Skulte iegādājušies darbnīcu, kur savulaik remontēti kolhoza traktori, par saviem līdzekļiem to pārbūvējuši atbilstoši pārstrādes ceha vajadzībām un 1997. gada beigās sākuši ražošanu.
«Vairums no uzņēmuma dibinātājiem toreiz uzskatīja, ka, tāpat kā padomju laikā, jāorientējas uz Krievijas tirgu,» stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks Romāns Dončenko. Tikai viena no īpašniecēm Antoņina Moisejenko, kas toreiz bija un joprojām ir uzņēmuma direktore, iebildusi. Produkti uz Krieviju tā arī netika sūtīti.
Iespējams, tieši tas izglāba jauno uzņēmumu, neļaujot tam krīzē izputēt, kā notika ar daudziem zivju pārstrādātājiem, kas bija sasaistījuši sev rokas, strādājot tikai Austrumu virzienā. «Viņi kļuva atkarīgi no šī tirgus, un ar laiku tas sāka diktēt savus noteikumus. Plus vēl politika, dažādas sankcijas,» turpina Antoņinas dēls Romāns.
Pēc izglītības pārtikas tehnoloģe, Antoņina savulaik bijusi Zvejniekciema lielākā zivju pārstrādes uzņēmuma Silar International direktore. Šis uzņēmums beidzis pastāvēt tieši tāpēc, ka strādājis tikai eksportam uz Krievijas tirgu. Guvusi šo skarbo mācību, viņa stingri uzstāja, ka Baltijas Zivīm jāorientējas uz vietējo tirgu. Lai arī neliels, tas bija prognozējams un drošs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.