Kāpēc Latvija seko kaimiņu sliktajam piemēram?
Neizniekot panākumus — tas šobrīd ir Latvijas galvenais uzdevums cīņā pret Covid-19.
Jau kopš vasaras sākuma dzīvojam gandrīz kā «vecajos laikos». Skaitāmpantiņu «mājas, ziepes, divi metri» tikai reti kurš vairs atceras, restorānos un kafejnīcās nekas neliecina, ka dzīvojam pandēmijas laikos, ikdienas dzīvē par ierobežojumiem mums tiek atgādināts tikai reizēs, kad jāapmeklē kāda iestāde, kurā drūzmēšanās ir sevišķi liels risks, — slimnīcās, skolās, teātros. Katrs no tālākām ārzemēm atbraukušais nevar beigt priecāties un brīnīties, cik mums te viss ir brīvi un labi. Arī ekonomikas rādītāji Latvijai gada otrajā ceturksnī, kad Eiropa piedzīvoja Covid-19 maksimumu, bija starp labākajiem ES, kas liecina, ka savlaicīgi, saprātīgi ierobežojumi nāk tautsaimniecībai tikai par labu.
Taču, ja cilvēks jūtas pārāk ērti, viņš mēdz kļūt neuzmanīgs. Tāpēc nākamie mēneši varētu kļūt par sevišķu pārbaudījumu gan Latvijas sabiedrībai, gan valdībai. Pēc kopumā jauki un bezbēdīgi pavadītas vasaras, kuras laikā atklājām vietējā tūrisma šarmu un jau bez minstināšanās runājām par pandēmiju pagātnes izteiksmē, rudens nāks ar jauniem riskiem.
Dzīve atgriezīsies nereti slikti vēdinātās iekštelpās, kur inficēšanās risks ir daudz augstāks nekā ārā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.