Daba ir gudra • IR.lv

Daba ir gudra

Pirms četriem gadiem Lībnieki, kas tagad viegli atrodami, no ceļa vispār neesot bijuši pamanāmi. Iekoptā zālāja vietā valdījusi slīkšņa un gandrīz neizbrienami džungļi. Foto — Lauris Aizupietis
Veronika Viļuma

Permakultūras saimniecības Lībnieki īpašnieki Gunta un Andris Blūmfeldi kādreizējos «džungļus» dažu gadu laikā pārvērtuši sakoptā sētā, kur liek lietā intuīciju un seko nevis cilvēku, bet dabas likumiem

Lībnieku māju zīmi rotā ozola un saules simboli. Pirmais veltīts saknēm un piederībai savai zemei, otrais — «jo mēs esam atvērti, saulīte arī nešķiro cilvēkus un spīd visiem», sirsnīgi stāsta saimniece Gunta Blūmfelde. Satiekoties esam apskāvušās un sākam «ekskursiju» pie teritorijas vārtiem. Tie gan šeit ir pavisam nosacīti. «Permakultūristi vispār ir atvērta tauta, citādi domājoši, brīvi. Mums nereti vaicā — kā jūs dzīvojat bez žoga, kas tā par lauku sētu bez suņa? Bet drošība ir katram pašam iekšā, ja tās nav, neviens suns neiedos! Mēs dzīvojam tā, lai nevienam nebūtu intereses šeit kaut ko laupīt. Esam atvērti — nāciet, ja jums vajag!» 

Gunta ar Andri iepazinās 2016. gada 1. janvārī un jau tā paša gada 16. februārī iegādājās īpašumu. «Bijām satikušies divi dažādi cilvēki. Andris ir laucinieks, es — pilsētniece, bet tagad viss ir apgriezies kājām gaisā, jo Andris pilsētā strādā, bet es uz turieni tikpat kā nebraucu,» smaida Gunta un uzsver — viss, kas Lībniekos redzams, ir abu kopdarbs. «Bērni šeit principā netiek piesaistīti, jo abi uzskatām, ka bērns ir lolojams un atbalstāms, pabarojams, pamācāms un palaižams. Ja uzliksim važas kaklā un piesaistīsim savam īpašumam, tas tikai traucēs lidojumam.» 

Pirms četriem gadiem Lībnieki, kas tagad viegli atrodami, izbraucot padsmit kilometrus no Ventspils, no ceļa vispār neesot bijuši pamanāmi. Iekoptā zālāja vietā valdījusi slīkšņa un gandrīz neizbrienami džungļi. No purvainās augsnes zem kājām līgojies pamats, tomēr nākamos saimniekus vieta piesaistījusi. Intuīcijas vadīti, izrakuši pa malām grāvjus — tā zeme sākusi elpot un sausēt, viss atrisinājies pats no sevis. 

Vēlāk Gunta savas omammas dokumentos atklājusi, ka viņas senčiem piederējis īpašums tepat blakus esošajā Cirpstenē — iespējams, tas ir viens no iemesliem, kāpēc vēsturisko nosaukumu saglabājušie Lībnieki šķituši tik tuvi. «Neviens mūs te nepazina! No apkārtējiem sākām dzirdēt — ahā, kārtējie biezie nopirkuši īpašumu, nez kas tur notiks…» atceras Gunta. Lai apgāztu nezināšanā balstītos aizspriedumus, viņa sākusi aicināt cilvēkus ciemos, rīkot dažādus pasākumus, iepazīties, veidot draudzīgas saiknes. Pagalma malā ierīkots laukums ar ugunskuru kopējai zupas vārīšanai.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu