Ārkārtas vēlēšanās Saskaņa zaudē varu galvaspilsētā, uzvaras lauri Mārtiņam Staķim
Vara Rīgā ir nomainīta. Līdz šim valdījušā Saskaņas un GKR tandēma vietā top koalīcija, kuru veido četri Latvijas valdībā pārstāvētie saraksti — vēlēšanu uzvarētāji Attīstībai/Par/Progresīvie ar Jauno Vienotību, Nacionālo apvienību/Latvijas Reģionu apvienību un Jauno konservatīvo partiju. Tām kopā ir drošs 39 deputātu vairākums 60 deputātu domē. Opozīcijā paliks desmit gadus Rīgā valdījušās Saskaņa un Gods kalpot Rīgai, kā arī divos iepriekšējos domes sasaukumos nepārstāvētā Latvijas Krievu savienība.
Kāpēc un kā tas notika un ko ļauj prognozēt?
Nav Ušakova, par ko balsot
Lielākais pārsteigums bija vēlētāju neparasti zemā aktivitāte. Balsot aizgāja tikai 171 507 jeb 40,58% no balsstiesīgajiem rīdziniekiem. Tā ir vēsturiski zemākā aktivitāte galvaspilsētas domes vēlēšanās. (Līdz šim zemākā bija 1997. gadā — 49,58%, bet augstākā 2001. gadā — 60,85%.)
Iemesls noteikti nebija Covid-19 un lietus, kā daži steidza skaidrot. Pēc vēlēšanām LKS saraksta līderis Miroslavs Mitrofanovs secināja, ka «liela daļa mūsu vēlētāju neatnāca uz iecirkņiem». Arī GKR seja Oļegs Burovs teica to pašu — ka Saskaņas un GKR kopējais elektorāts «palika mājās».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.