Pārgājiens no Priedaines līdz Bolderājai: vasarnīcu nacionālais romantisms, Lielupes Baltā kāpa, Babītes līdzenuma lagūna, Bumbu kalna skatu tornis un sapņu pludmale
Savulaik Priedaine man bija tikai necils pieturpunkts ceļā uz glauno Jūrmalu. Pārgājieni atklāja to kā ļoti ainavisku un oriģinālu Jūrmalas stāsta prologu, no kurienes gar Lielupi un Buļļupi var kājām nokļūt līdz Rīgas nomaļākajai apkaimei — Bolderājai. Skaisti nokļūt! Pieredze liecina, ka tas izdarāms tikai pāris stundu laikā.
Šoreiz startēsim Priedainē, lai ceļā sastaptu divas upes un redzētu arī trešo. Vispirms tā būs Lielupe, tad Buļļupe ar Loču kanālu un visbeidzot — Daugava. Izkāpuši no vilciena, apskatiet Priedaines staciju — ēka ir uzskatāma par vienu no veiksmīgākajiem modernās būvniecības paraugiem ar labām proporcijām un eleganci detaļu sniegumā.
Brīnumu lauks
Priedaine ir senākā apdzīvotā vieta Jūrmalā. Par to liecina divas atrastās akmens laikmeta apmetnes — pie Vārnukroga un tuvējā mežā. Vasaras sezonā šajā priedēm apaugušajā nostūrī gājēju un riteņbraucēju netrūkst, toties nav Jūrmalai raksturīgās burzmas un skaļuma. Interesanti, ka tieši priedainietis Vilhelms Klincāns bija tas, kurš 1987. gadā ierosināja veloceliņa Rīga—Jūrmala izveidi.
Ieslēdzam soļu skaitītāju un sākam virzīties uz ziemeļaustrumu pusi, kur plūst Lielupe. No sliedēm attālinoties, taka ved dziļāk mazliet mīklainajā, klusajā un koku apēnotajā savrupmāju un vasarnīcu ciematā, kam piemīt Rīgas Mežaparkam pietuvināts šarms ar virkni nacionālā romantisma stilā celtu namu. Pirms kara ciemā atradās divas sanatorijas plaušu slimniekiem. Savukārt pēc kara postažas krasi mainījās Priedaines iedzīvotāju nacionālais sastāvs: latviešu un vācbaltiešu apdzīvotais vasarnīcu ciemats pārvērtās vairāku tautību darbaļaužu sadraudzības rajonā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.