Braucot ciemos, iztēlojos Augustu kā īstenu vēstures entuziastu, bet ģimenes ābeļdārzā mani laipni sagaida puisis, kuru līdz šim vēsture nav sevišķi interesējusi. Taču, uzejot senus priekšmetus, domas mainās: «Kad teorētiskais iet roku rokā ar praktisko, ir citādi. Sāc saprast vairāk, nekā tikai lasot.»
Līdz ar pandēmijas sākumu būvinženierim Augustam parādījies vairāk laika apkārtnes izpētīšanai. Taču pastaigāties ar metāla detektoru viņš sāka, pateicoties brālēnam Raivo, kurš vasaras sākumā to atveda uz Baldoni un ierādīja, kā rīkoties. Par dārgumu atrašanu reiz sapņojis tieši viņš, bet Augustam depozīta atrašana ir tikai «negaidīts pastaigas blakusprodukts».
Jau pirmajā reizē Augusts atrada vairākus senus priekšmetus un nelielu monētiņu. Te bijusi Otrā pasaules kara frontes līnija, pilns ar šķembām, lodēm un citiem kara priekšmetiem. Viens no Augusta atradumiem ir katliņš, uz kura ukraiņu kareivis iegravējis savu vārdu, dzimtās vietas nosaukumu un zirgu. Īpaši interesanta šķita mazā, pēc skata senā monētiņa. Augusts par to uzrakstīja kultūras mantojuma pārvaldei. Tomēr ziņa iemaldījusies pie mēstulēm, atbildes vairākas nedēļas nebija. Augusts tikmēr turpināja savus meklējumus.
Turpat netālu no dzīvesvietas — vietā, kur reiz bijis purvs, kas 80. gados piedzīvojis meliorāciju, — atrada vēl pāris monētas. «Rakstīju vēlreiz. Nu bija aizdomas par depozītu, un arheologiem — reāls iemesls braukt lūkot,» viņš atceras. «Ja viņi būtu atbraukuši uzreiz pēc pirmās monētas atrašanas, droši vien es depozītu nebūtu atradis.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.