Tomātu un ziedkāpostu audzēšanu Edgars Zihmanis savulaik nomainīja pret vīnogām. Nu kļuvis par īstu šo ogu ekspertu un savā dārzā Kroņaucē labprāt dalās ar citiem gan zināšanās, gan ražā
Pāri saules pielietai lapenei, kurā dārza saimnieks uzaicina piesēst uz pēcpusdienas kafiju, nokarājas stingri, gandrīz simetriski iesārti vīnogu ķekari. Tik dekoratīvi, ka pa gabalu izskatās gluži vai neīsti. Tomēr jau pēc pāris sekundēm kļūst skaidrs, ka nekā mākslīga te nav, un tikpat dabiska šķiet aizrautība, ar kādu Edgars Zihmanis par vīnogām runā. Vēl brītiņu vēlāk secinu, ka par tām saprotu tik maz, ka pirmā pārskatīšanās bijusi tikai manas nezināšanas sākums. «Vīnogu sugas atšķiras kā pīles no zosīm,» agronoma izglītību ieguvušais dārznieks pacietīgi sāk skaidrot. «Tās ir trīs — īstā dienvidu vīnoga jeb Vitis vinifera, Amerikas vīnoga jeb Vitis labrusca un Amūras vīnoga, meženis ar mazām, parasti zilām odziņām, ko bieži krusto ar dienvidu vīnogu, lai izveidotu jaunas, ziemcietīgas šķirnes.»
Glītie vīnkoki, kuru gaidāmā raža sarunas laikā karājas virs mūsu galvām, pieder pie Latvijā visvairāk izplatītās Amerikas vīnkoku sugas. «Tā parasti aug pie mājām visādās krāsās — zilā, zaļā, sarkanā. Ogas ir ar biezu mizu un receklīti iekšā, sēklas neatdalās. Tajās ir daudz miecvielu, paaugstināta skābe — ķekaru apēdot, mēle kļūst jutīga un mute sausa. Bet nav sliktu vīnogu šķirņu — arī no šīm vairākas der vīna ražošanai.»
Izturīgos Amerikas un Amūras vīnkokus Edgars sastādījis laukā, un šogad raža solās būt laba. Ekskursanti pa dārzu aicināti brīvi pastaigāties, tomēr te nav tik daudz, ko apbrīnot ar acīm, cik uzzināt no saimnieka un nobaudīt: «Mēģinu stāstīt tā, lai viņiem, vienalga — pērkot stādus vai dzerot vīnu, būtu lielāka izpratne par to, ko var izaudzēt Latvijā, kādas vīnogas ir uz lauka, ko mēs varam nopirkt veikalā.» Uz Kroņauci brauc gan ģimenes, gan tūristu grupiņas un darba kolektīvi.
Kaprīzākās, deserta vīnogas, dārznieks audzē divos «tuneļos». Pavasarī tie pasargā no salnām, vasarā — no lietus un slimībām, kas draudētu ārā. Tuneļos miltrasu var «efektīvi un vienkārši» uzveikt, izmiglojot sēru. Tas vēl ir saudzīgs paņēmiens, jo «veikala» vīnogām nākas sastapties ar krietni spēcīgākas ķīmijas devu. «Dienvidu vīnoga veikalā ir viskaitīgākā oga, nevienam neiesaku ēst,» dārznieks nopietni rezumē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.