Pārgājiens no Zvejniekciema līdz Inčupei: pāri četrām upēm pa garāko un saulaināko Latvijas pludmali cauri pieciem seniem kūrorta ciemiem
Uz Saučiem jeb Saulkrastiem ir braukts pēc svaigi ceptām bulciņām, apciemot radus, lasīt ķiršus draugu «dāčā», klejot fotopastaigā pa mazdārziņiem, sauļoties nūdistu pludmalē, peldēties rudens vētrās, dziedāt pie ugunskura gada īsākajā naktī, klausīties ģitārkoncertu kāpās un pat medīt dizaina pērles krāmu ūķos. Beidzot nolēmu izstaigāt atmiņu taku no viena gala līdz otram, lai bilžu rāmītī saliktu pašas pieredzēto kopā ar apkaimes vēsturi.
Visinteresantāk pārgājienu būs sākt vilcienu pieturā Zvejniekciems — pie jūraszilās dēļu būdiņas līdzās Via Balti-ca šosejai. No turienes cauri egļu mežam jādodas dārzkopības kooperatīva Diāna virzienā.
Dārziņi un piparbodes
Šeit tādu kooperatīvu, kas draudzīgi sagūluši cits citam līdzās, ir daudz — Kaija, Mežvīns, Alfa, Nākotne, Saule. Tos visus vieno pagājušā gadsimta šarms, iekonservēta vēsture, kura veidota no tā, kas padomju laikos bijis pieejams — ko nu ļaudis varēja slepus iznest no darbavietas vai iemainīt.
Mazdārziņos aplūkojami ne tikai plūmes un āboli, bet arī amatnieku pašdarbnieku radošuma augļi. Koka un šīfera vasarnīcas, saulespuķes, kas sen pāraugušas namiņus, nojumes dārza instrumentiem, komposts, sausās sirsniņmājas, āra izlietnes, dušas, kam ūdeni mucā silda saule, rūpīgi iekoptas dobes, rūķu un stārķu figūriņas, putnubiedēkļi, laistīšanas ietaises un nikni suņi, kas «nolaizīs līdz nāvei», vismaz tā sola plāksnīte uz vārtiem. Cik ļoti mani aizkustina šī dārziņu kultūra!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.