Savvaļa • IR.lv

Savvaļa

«Katrs dārzu veido pēc sava ģīmja un līdzības. Mans ir ar nezālēm, nav īpaši uzpucēts. Līdz Jāņiem kaut ko paravēju, pēc tam — kāds ir, tāds ir,» saka Ināra Aire. Foto — Madara Gritāne
Veronika Viļuma

Ar kokiem, smilgām, puķēm un kādu nezāli pa vidu — Ināras Aires dārzs Rīgas pievārtē ir glezniecisks, nepārtraukti mainīgs un izslavēts ar to, ka lieliski izskatās jebkurā gadalaikā

Par dārzu Salaspils novada Kārļos dzirdēts daudz — tas parādījies vietējo avīžu un žurnālu dārzkopībai un ainavu dizainam veltītās lappusēs, konkursos nominēts kā skaistākais un sakoptākais, bet pati saimniece regulāri publicē sava lolojuma fotogrāfijas Facebook lapā Ināras dārzs. Tā izveidota pēc interesentu pieprasījuma, lai citi, arī nebraucot uz visnotaļ privāto teritoriju, varētu redzēt, kas saplaucis, saziedējis un kā viss pārziemo. 

Magnolijas maijā, koši oranži, visu toņu rozā un violeti rododendri jūnijā, balti, zili flokši un uzpirkstītes vasaras pilnbriedā — tie ir tikai daži no akcentiem, kas izceļas uz kopējā dārza fona un aplūkojami saimnieces internetā ievietotajos attēlos. Pat novembrī, kad daba ierasti krāsojas pelēki drūmos toņos, Ināras dārzā zaļo skujeņi un slejas rūsgani sarkanas smilgas. Savukārt, uzsniegot baltai sniega kārtai, tas pārvēršas ziemas pasakā. Tomēr bildēs nav iespējams notvert to, kas redzams un sajūtams klātienē.

Ināras kopējā teritorija aizņem pusotru hektāru. Vienā celiņa pusē, ezera malā atrodas uz lieliem pasākumiem, banketiem un kāzām, orientēts viesu nams, otrā — privātmāja ar dārzu, kura stādījumi brīvi ietiecas mežā. Tomēr intīmā, nedaudz mežonīgā noskaņa šeit nav valdījusi vienmēr. Pirms 25 gadiem, kad īpašums nonāca Ināras rīcībā, te bija «klasiskais dārzs». «Rinda ar plūmēm, siltumnīca, kartupeļi… Tad pa druskai un ar viltību sāku to visu pārbīdīt. Nevajadzīgie koki «netīšām» nokalta. Tā jau par mani saka — ja es kaut ko ieņemu galvā, strīdēties pretī ir kā sivēnu cirpt,» smejas saimniece. 

Vēlme pēc dārza viņai «uzradās» 30 gadu vecumā. Kādēļ? «Kā to var zināt!? Uznāk, un viss! Vienkārši gribējās puķes,» Ināras atbilde ir lakoniska. Arī tagad dārzs ir tikai skaistumam un baudīšanai — nekas no saaudzētā netiek izmantots saimniecībā. Garšaugu un dārzeņu dobes viņu neinteresē, bet no zāļu tējām radusies «bērnības trauma».

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu