Pārgājiens Skaistkalne—Kurmene: svētceļnieku galamērķis ar Romas katoļu baznīcu baroka stilā, episks bridiens pāri upei pie Velna pils alas, neskarti meži ar lāčiem un karsta kritenēm un atjaunotā Kurmenes muiža
Atslodzei pastāstīšu par kādu piedzīvojumu dabā. Pirms pāris nedēļām piedalījos divu dienu pasākumā gar un pa upi Leišmalītē. To vadīja daudzšķautņaina personība — ceļotājs, tūrisma gids, izdzīvošanas meistars, bioenerģētikas pasniedzējs, personības izaugsmes un jogas treneris, bijušais glābējs. Nojautu, uz ko esmu parakstījusies, bet dzīvē viss izvērtās vēl interesantāk.
Šoreiz plāns bija neparasts: pirmā diena pārgājiens; otrā — laivās. Visvairāk atmiņā iespiedies skats, kā pozitīvi dzirksteļojošais gids Andžejs Reiters mūsu grupu 20 cilvēku un viena suņa sastāvā dabū pāri upei ar tādiem palīglīdzekļiem, kādi nu bija pa rokai. Mēmele, kā zināms, nav tā šaurākā un seklākā ūdenstilpe.
Tikpat amizanti bija vērot, kā dabas bērns griež citronu ar cirvi, noprovēt gardāko brokastu putru (gatavotu uz ugunskura) un pirmo reizi dzīvē kopā ar laivu iegāzties ūdenī, lai uznirtu vieglāka un bezbailīgāka.
No Dieva pie velna
Viss sākās Skaistkalnē pie tilta, kas Latviju savieno ar Lietuvu. Apdzīvotā vieta, ko agrāk sauca par Šēnbergu, pastāv ilgāk nekā 500 gadu un ir otrais lielākais svētceļnieku galamērķis pēc Aglonas, jo ciemata centrā atrodas unikālā Skaistkalnes katoļu baznīca. To 1692. gadā uzcēla Jezuītu ordenis un iekārtoja Latvijai neparastā itāļu barokālā greznībā. Baznīcas lepnums ir 18. gadsimta vidū tapusī altārglezna Marijas pasludināšana.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.