Četri cēlieni vientulības • IR.lv

Četri cēlieni vientulības

1
Režisors ir atlasījis aktieru ansambli, ko citkārt kopā savākt būtu gandrīz neiespējami, izcilus aktierus ar specifisku talanta ievirzi — groteskas pārvaldīšanu. Foto — Jānis Spurdziņš
Zane Radzobe, žurnāla Ir teātra kritiķe

Vladislava Nastavševa iestudētās Trīs māsas — talantīgi un bez didaktikas uztverts laikmeta pulss

Kad pirms pāris gadiem Vladislavs Nastavševs iestudēja Antona Čehova Trīs māsas Nacionālajā teātrī, izrāde sanāca pagalam neveiksmīga. Kā jau tādās reizēs pierasts, režisora otrais mēģinājums lugu «atkost» izraisa īpašu interesi: vai izdosies tas, kas iepriekš neizdevās? Jā.

Jaunās Trīs māsas ir gara izrāde. Luga tikpat kā nav īsināta, un skatītājam jārēķinās ar četrarpus stundas garu vakaru. Uzskatiet to par brīdinājumu: notikumu spraigums neliks aizmirst par izsalkumu un darba dienas nogurdinātajos enerģiju neiepludinās. Tieši otrādi — izrāde ir lēna, gandrīz vai stiepta, varoņi runā klusi, kustas maz, somnambulais ritms neuzmanīgāku skatītāju droši vien var arī ieaijāt. Bet ir vērts izrādei ļauties.

Šo Trīs māsu specifika slēpjas tajā, ka katram cēlienam (lugai ir četri, un tas ievērots arī iestudējumā) ir, varētu teikt, sava noskaņa, detaļās atšķirīgs aktieru spēles stils un vēstījums. Pirmā daļa, iespējams, raksturojama pat kā ciniska, katrā ziņā Čehova mīlētājus tā izaicinās. 

Nastavševs varoņus ietērpis 20. gadsimta sākumam atbilstošās drānās, bet tur reālisms, īsti neiesācies, arī beidzas. Izrādes darbības vide ir nevis Krievijas mazpilsēta, bet gan skatuve, kuras prospektā nolikta Antona Čehova portretbilde. Vīrieši aplīmēti ar butaforiskām ūsām; aktieri izkārtojas frontālā mizanscēnā un runā nevis cits ar citu, bet deklamē zālē. Virs viņu galvām deg tablo ar tekstu divās valodās. Un, lai arī ticams, ka bilingvāla izrāde tā cenšas palīdzēt saviem skatītājiem, kuri, iespējams, nepārvalda krievu vai latviešu valodu, tas lieku reizi uzsver — teksti nav varoņu pašu, bet Čehova radīti… Bet varbūt viskonceptuālāk — lugas varoņi principā tiek rādīti kā tukši cilvēki, māsas pat atgādina knābājošas vistiņas, nevis provinces šaurībā smokošas garīgas būtnes… Lai gan pārējie nav mazāk vainīgi: varoņu žesti un pozas liecina, ka aprunāšana šai kompānijai ir galvenais izklaides avots.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu