Izdevniecības Neputns paspārnē iznākusi amerikāņu dzejnieka Čārlza Bukovska dzejas izlase Kodiens. To tulkojis, sakārtojis un priekšvārdu rakstījis dzejnieks Jānis Elsbergs. Un viņam šovasar pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma atkal sākuši «rakstīties» dzejoļi
Čārlzs Bukovskis (1920—1994) ir unikāla parādība pasaules dzejā. Ūnikums tāpēc vien, ka, tik alkaini dzerdams, spēja sarakstīt milzīgu dzejas apjomu un pamanījās nodzīvot līdz 73 gadu vecumam.
Alkohols, neskaitāmi gadījuma sakari ar tikpat atkarīgām sievietēm un prostitūtām, necenzētas leksikas lietojums dzejā — tā ir tikai Bukovska ārējā fasāde. Aiz dzērāja slēpās cilvēks, kurš pusi dzīves strādāja smagu fizisku darbu fabrikās un lopkautuvēs un asi kritizēja ASV kapitālisma «paradīzi». Aiz «babņika» fasādes slēpās mīloša un pat cēla sirds, kas sevi atklāj mīļotajai Džeinai veltītajos dzejoļos. Zem rupjību virskārtas bija atrodams dziļi inteliģents cilvēks, kurš nemitīgi klausījās klasisko mūziku un patiesībā ar Bēthovenu un Māleru pavadīja vairāk laika nekā ar staigulēm.
Kulta personas statusā Bukovskis nonāca pēc nāves. Kur slēpjas kults? Patiesumā. Viņš rakstīja tā, kā pats dzīvoja, runāja un domāja. Bez liekulības un izskaistinājumiem.
Tikšanos ar dzejnieku Jāni Elsbergu varu aprakstīt vieglā Bukovska stilā, jo Elsbergam piemeties sejas nerva iekaisums un viena sejas puse faktiski paralizēta. Izrādās — Laima slimība, kuras simptomi var atgādināt insultu. Pašam nav ne jausmas, kā šādu ligu saķēris. Elsbergs nemitīgi atvainojas par to, ka šļupst. «Neuztraucieties, ka visu laiku slauku asaras no vienas acs — tas ir nobrukušā apakšēja plakstiņa, nevis jūsu jautājumu dēļ,» ironiski brīdina dzejnieks, susinādams vaigu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.