Zinātnieku internets • IR.lv

Zinātnieku internets

Dāvids Fridmanis. Ilustrācija — Ernests Kļaviņš
Mārtiņš Galenieks

Lai arī mēs Latvijā lepojamies ar interneta ātrumu vairāk nekā saviem zinātnes sasniegumiem, pētniekiem tas ir par lēnu. Mūsdienu zinātne balstās uz ļoti liela apjoma datu apstrādi, stāsta Biomedicīnas centra pētnieks Dāvids Fridmanis

Nelielajā Pārdaugavas kafejnīcā Kairi, kur esam norunājuši tikšanos ar Latvijas Biomedicīnas studiju un pētījumu centra (BMC) vadošo pētnieku Dāvidu Fridmani, pusdienlaikā ir daudz apmeklētāju un valda čalas. Bioloģijas doktoram ir klusa balss, sacītajā netrūkst zinātnisku terminu, un es nedaudz satraucos, kā vēlāk varēšu vajadzīgo informāciju izšķirt kopējā fona troksnī. Taču datu apjoms, ar ko šoreiz jātiek galā manām smadzenēm, gan ir triviāls salīdzinājumā ar to, ko ikdienā dara mans sarunas biedrs.

Fridmanis vada cilvēka mikrobioma (mūsu ķermenī mītošo mikroorganismu kopums) pētījumus, nodarbojas ar baktēriju ģenētiskā materiāla sekvenēšanu. Tas notiek, īpašā aparātā ieliekot nelielu izkārnījumu piciņu. To apstrādā, līdz pāri paliek īsas nevienādi sasmalcinātas DNS molekulas strēmelītes, kuras pēc tam atkal stiķē kopā, meklējot, kuras no tām savstarpēji sader. «Cilvēks, dzīvnieks, augs vai baktērija — joks ir tāds, ka šajā līmenī DNS daļas ir ķīmiski vienādas,» viņš stāsta. «Tajā masā iejaucies arī ļoti daudz cilvēka genoma, no kura jātiek vaļā. Tas vēl vairāk palielina apstrādājamo datu apjomu.»

Citi viņa kolēģi BMC nodarbojas ar cilvēka, specifisku audzēju vai Covid-19 vīrusa genoma pētīšanu, tādējādi tiek iegūta gan zinātniska informācija, kas papildina cilvēces izpratni par pasauli, gan arī var palīdzēt pavisam konkrētiem pacientiem Latvijā. Taču mūsu tikšanās iemesls ir tas, ka uzņēmumi LMT un MikroTik nupat ir uzdāvinājuši BMC lieljaudas datu pārraides tīklu. Tas turpmāk datu apmaiņai starp iestādēm aizstās līdz šim izmantoto parasto interneta pieslēgumu. Es vēlos saprast, ko tas dos zinātnei un pacientiem Latvijā.

«Cilvēks ir ūdens un proteīnu maisījums,» Fridmanis saka, noliecies pār pupiņu zupas bļodiņu. «Bet, runājot par genomu, man patīk izmantot analoģiju ar telegrāfu, kur informācija tiek nodota iekodēta kā punkti un svītras. Gēnu gadījumā tie ir četri dažādi simboli, bet genoms ir instrukciju kopa, pēc kuras uzbūvēt organismu.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu