Koronaekonomika: vai virzāmies uz jaunu krīzi? • IR.lv

Koronaekonomika: vai virzāmies uz jaunu krīzi?

Mortens Hansens
Mortens Hansens, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītājs un Latvijas Fiskālās disciplīnas padomes vicepriekšsēdētājs

Zemās aizdevumu likmes un četri problemātiski aspekti

Šā gada 6. aprīlī Latvijas Valsts kase finanšu tirgos aizņēmās iespaidīgu summu — vienu miljardu eiro. Vārds «iespaidīga» ir vietā, jo tie ir aptuveni 10% no visiem plānotajiem valsts tēriņiem 2020. gadā. Kurš neprātis būtu gatavs aizdot Latvijai tik lielu naudu? Izrādās, ļoti daudzi investori. Ikgadējā likme, kas Latvijai būs jāmaksā par šo aizdevumu (triju gadu eiro parādzīmes), ir 0,209% jeb piektā daļa no viena procenta. Nauda gandrīz par velti! Pēc tam sekojušajiem aizņēmumiem (mazākās summās) ir vēl zemākas likmes.

Šādus lētus aizdevumus nodrošina trīs lietas.

1. Eiropas Centrālā banka uzpērk milzīgus valdību parādus Pandēmijas ārkārtas iepirkumu programmā, tādā veidā spiežot uz leju gan parādzīmju cenas, gan aizdevumu procentus.

2. Latviju tagad uzskata par fiskāli drošu atšķirībā no 2008. gada. Valsts finanses ir stabilas un ilgtspējīgas, un valsts parāds attiecībā pret IKP ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Pat ņemot vērā pašreizējo masīvo aizņemšanos, parāda proporcija pret IKP Latvijā pieaugs līdz kādiem 50%, kas ir mazāk nekā Vācijā. Bet — vai kāds šaubās par Vācijas spēju atmaksāt parādu? 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu