Pārgājiens Kolka—Roja: noslēpumiem apvīta bāka jūrā, piedzīvojumi, brienot pāri upju ietekām, Ēvažu stāvkrasts, Baltā kāpa, atjaunotā Ģipkas baznīca un kūrorta dārgumi bijušajā līvu zemē Vanemā
Lai arī manā kontā 500 Latvijas jūras robežas kilometru ir pasen, gan līcis, gan Baltijas jūra aizrauj allažiņ, pat mērojot kādus pludmales etapus otro un piekto reizi. Laikam jau tāpēc, ka tie ir tikpat mainīgi kā manis pašas daba. Tieši Kolkā jūras krasta pārveidošanās izpaužas visspilgtāk. Vieta man ir mīļa, jo «Kolkas raga vēji sūrie» nekad nebeidz čukstēt: «Atbrauc ciemos vēl kādreiz!» Turpinu klausīt un ne reizi neesmu vīlusies.
Kad sakārojas aizbraukt uz pasaules malu, Latvijas kontūras «haizivs spura» ir pirmā vieta, kas man ienāk prātā. Vēju un krasta erozijas plosītais Kolkasrags pievelk ar savu nemitīgo mainību. Vienreiz tur ir dziļa migla, citkārt pa smilšu strēli var iebrist jūrā tik tālu, ka staigāties sabrauc visa tauta, tad atkal gadās, ka Kolkā satiekas Dižjūras viļņi ar Mazjūras jeb līča viļņiem un iet vaļā grandioza duelēšanās. Un vēl tā noslēpumainā bāka, ko skaidrās dienās redz no krasta, bet sasniegt var vienīgi ar laivu.
Mākslīgā sala ar bāku
Kolkas bāka atrodas uz vienīgās Latvijai piederošās (turklāt mākslīgās) salas. Tās pastāvīgie iedzīvotāji ir migrējošie ūdensputni. Nokļūšana tur iespējama ar privātajiem peldlīdzekļiem, kā arī, sarunājot laivu pie vietējā zvejnieka, kurš pats aizved interesentus līdz sešus kilometrus attālajam objektam. Šādai laivošanai piemērots laiks ir tikai 40 dienas gadā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.