Uzburbuļo franču asinis

Diriģents Ainārs Rubiķis pats nes Latvijas vārdu pasaulē un apzinās, ka tā ir atvērta arī latviešu mūzikai

Savos nedaudz pāri četrdesmit gados diriģents Ainārs Rubiķis uzvarējis prestižos konkursos un diriģējis slavenus orķestrus, vairākus gadus bijis Novosibirskas opernama mākslinieciskais vadītājs un ieguvis Krievijas teātra augstāko apbalvojumu Zelta maska par Leonarda Bernstaina Mesas iestudējumu. Diriģējis orķestrus vai visā pasaulē, stāvējis pie pults labos opernamos. No 2018. gada viņš ir nozīmīga mūsdienīgās mākslas centra — Berlīnes Komiskās operas (Komische Oper) — mākslinieciskais vadītājs. 

Taču daudz vairāk nekā šis uzskaitījums par Aināru Rubiķi var pastāstīt kāds vācu radiostacijas BR Klassik videoklips. 2010. gads. Mālera diriģentu konkursa fināls. Ainārs Rubiķis, aizkustinoši jauns un trausls, runā par bezmiegu pirms fināla un brīnišķīgo sajūtu, ka viņi ar orķestri kļuvuši par vienu organismu. Montāža pamīšus rāda abu finālistu uzstāšanos. Mūzika izskan. Otrs finālists ar galvas mājienu pateicas orķestrim un sāk klanīties publikai. Ainārs Rubiķis aiztur asaras, tad uzsmaida orķestrim un ar plašu žestu pieceļ to kājās. Un tikai tad pagriežas pret klausītājiem, lai starodams aicinātu aplaudēt tiem, kas stāv viņam aiz muguras. Britu diriģents Džonatans Nots (Jonathan Nott), konkursa žūrijas prezidents, par Aināru Rubiķi sacījis, ka viņiem ir izdevies atklāt izcilu diriģentu, kurš tikko sācis lielisku ceļojumu un būs viens no tiem, kas noteiks mūzikas nākotni.

24. jūlijā Ainārs Rubiķis diriģēs orķestri Sinfonietta Rīga Jūrmalas festivāla koncertā Dzimuši Latvijā. Bet jau septembrī atkal pēc noslēgtības mēnešiem dosies uz Berlīni — Komiskā opera sāks jaunu sezonu.

Vai šajā apstādinātajā laikā jūs saskatāt arī kādu ieguvumu?
Esmu no tiem, kas saskata pat vairāk plusu nekā mīnusu. 12. martā atbraucu, un pirmos divus mēnešus galvenā bija sajūta — esmu mājās, nevis ieskrienu un aizskrienu. Apradu ar situāciju un izbaudīju.