Papildus daudzām citām lietām Covid-19 krīze mums ir parādījusi, ka jāsāk domāt nedaudz citādāk par pasauli, kurā dzīvojam un strādājam. Viens no veidiem, kā dzīvot pasaulē, kura ir mazāk piesārņota un mazāk tiek ietekmēta no klimata izmaiņām, ir sākt vairāk izmantot koku ēku būvniecībā.
Celtniecība ir milzīgs CO2 emisiju avots: tā izmanto pusi no pasaulē patērētajiem resursiem un ir atbildīga par 30% no CO2 izmešiem. Liela to daļa nāk no būvniecības materiālu ražošanas. Piemēram, cements, kas ir svarīga betona sastāvdaļa, rada 8% no CO2 izmešiem, kas ir daudzkārt reižu vairāk nekā rada aviācijas degviela. Ja cementa ražošana būtu valsts, tā būtu trešā lielākā emitētāja pasaulē pēc Ķīnas un ASV.
Kamēr koks aug mežā, tas sevī uzņem oglekli un to saglabā arī, kļūstot par daļu no ēkas. Audzējot un atbildīgi apsaimniekojot mežus, “ieslēdzot” oglekli ēkās, mēs varam globāli samazināt CO2 izmešus par 30%, savukārt fosilā kurināmā izmantošanu par 20%. Tas noteikti ir vērā ņemams arguments “zaļi” domājošajiem cilvēkiem, lai apsvērtu iespēju celtniecībā izmantot vairāk koksnes.
Bet kā ar biznesa domāšanu? Izrādās, koks var būt arī resursu ziņā ļoti efektīva un dzīvotspējīga alternatīva betonam vai metālam.
Viegls un izturīgs
Salīdzinot ar citiem materiāliem, koks ir izturīgs un ļoti viegls. Faktiski tā izturības un svara attiecība ir iespaidīga. Koka vieglums padara tā pārvadāšanu lētāku, turklāt ar to ir vieglāk darboties būvlaukumā, īpaši, ja būvniecībā tiek izmantoti iepriekš izgatavoti elementi. Tas dod iespēju ietaupīt laiku un naudu gan loģistikas jautājumu risināšanā, gan darbaspēka resursos būvlaukumā. Iespēja būvēt dažādas struktūras, pateicoties koka izturības/smaguma rādītājiem, sola dot risinājumu mūsu jau tā pārapdzīvotajām pilsētām, kurās ir liels pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, ļaujot piebūvēt papildus stāvus jau esošām mājām. Patiesībā apmēram 20% no esošajām mājām varētu piebūvēt klāt vienu vai divus stāvus, ja būvniecībā izmantotu koku.
Gandrīz nekādu atkritumu
Atkritumi ir kaut kas, ar ko mums parasti asociējas celtniecība. Bet tam tā nav jābūt. Izmantojot koksni būvniecībā, to var gandrīz pilnībā izlietot, neradot atkritumu kaudzes – īpaši ņemot iepriekš sagatavotus materiālus, no kuriem pāri palikušos var likt lietā celulozes ražošanā vai apkurē. Piemēram, Metsä Wood Somijā, Lohja rūpnīcā ražošanas atkritumi tiek izmantoti, lai apsildītu rūpnīcu, kā arī pilsētu, kurā tā atrodas. Tātad – neveidojas ražošanas atkritumi.
Latvijā koka ēku būvniecība nav izplatīta, taču esam ceļā uz to
Pēc pēdējiem a/s Latvijas valsts meži datiem, Latvijai ir iemesls lepoties ar saviem mežiem – tie ir sasnieguši 52% no kopējās valsts teritorijas platības. Ir svarīgi turpināt par tiem rūpēties, lai tas tā arī paliktu. Vairāk novērtējot mežus, mēs varam uzlabot planētas veselību un paši dzīvot veselīgākā vidē.
Somijā jau pašlaik 95% privātmāju tiek būvētas no koka. Kaimiņvalsts Igaunija ir ceļā, lai sasniegtu šādus rezultātus. Latvijā koka ēku būvniecība nav tik izplatīta, taču arvien biežāk par šo jautājumu runā dažādu koka priekšrocību dēļ – mazākas izmaksas un vieglāka pārvietošana ir tikai pāris no tām. Nemaz nerunājot par CO2 emisiju samazināšanu, kā arī to, ka koks regulē mikroklimatu telpās – tā pozitīvās īpašības nepazūd, ienesot to telpā. Varam tikai cerēt, ka ar laiku arī Latvijas būvniecības nozarē arvien vairāk par to runās un ieviesīs ikdienā. Jo, kā jau zināms – ieradumam ir liels spēks, un bieži vien tieši tas ir galvenais virzītājspēks materiālu izvēlē.
Pagaidām nav neviena komentāra