Nogrieztie mati • IR.lv

Nogrieztie mati

Alfrēds Stinkuls. Foto — Ieva Salmane un no privātā arhīva
Ieva Puķe

Alfrēds Stinkuls (69), kura hipiju kāzas un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa 1985. gadā kļuva par leģendu, pēc atgriešanās no ASV uzrakstījis grāmatu Mati sarkanā vējā. Par čeku, rokmūziku un gara brīvību

Lūdzu, palieciet klusāk basus! Kaimiņi sūdzas. Jauniņš policists aizrāda Lubānas ielas desmitstāvu ēkas iemītniekam. Bet «trokšņotājs» ir patīkami pārsteigts: likuma sargs zina Bobu Mārliju. Atzinīgi novērtē viņa plašo skaņuplašu kolekciju. Arī policista sejā vīd izbrīns. Nelielajā «kastīšmājas» dzīvoklī viņš laikam sagatavojies satikt skaļu savu vienaudžu kompāniju. Pretī iznāk vīrs ar matiem līdz elkonim, balts kā senču Dieviņš. 

Kompaktais dzīvoklis ir kā Alfrēda dzīves muzejs, katrs stūrītis iekārtots ar perfekciju un gaumi. Latvju raksti, keramika, etnogrāfiskas maskas, gleznas un fotogrāfijas. Vesela siena atvēlēta tautisku jostu kolekcijai. Ikonisks Jāņa Kreicberga attēls ar 70. gadu hipijiem — Alfrēdu un viņa draudzeni Ingunu. Drauga Jura Senčuka glezna — garmatains vīrietis spēlē vijoli tukšās, piesnigušās ielās. Dzīvokļa saimnieks saka: šī bilde viņa prātā visvairāk attiecas uz «to» laiku. 

Viegli pāriet uz «tu», laipni salej kafiju cita drauga, lietuviešu keramiķa Vlada Rukšas krūzēs ar pērkonkrustiem uz sāniem. Sudraba pērkonkrusti pazib arī zem sirmās bārdas. Viens esot no septiņdesmitajiem. «Bet par to taču tajā laikā varēja ietupināt!» iesaucos. «Varēja,» Alfrēds atbild nesatricināmā mierā. 

Tikko iznākušajā grāmatā Mati sarkanā vējā viņš aprakstījis savu disidenta ceļu padomju Latvijā līdz aizbraukšanai uz Rietumiem 1986. gadā, 35 gadu vecumā. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu