Vērienīgie Kriminālprocesa likuma grozījumi gan paātrinās lietu izskatīšanu, gan mazinās iespēju «ņirgāties par tiesas procesu», skaidro Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins
Apsūdzētie vairs nedrīkstēs melot izmeklētājiem un tiesai; tiesnesis varēs ierobežot debašu laiku un pārtraukt dalībniekus, ja uzskatīs, ka tie apzināti vilcina procesu; žurnālisti drīkstēs ierakstīt tiesas sēdes. Tie ir daži no svarīgākajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kuri stājās spēkā 6. jūlijā un varētu novērst vismaz daļu iemeslu, kāpēc atsevišķi tiesu procesi Latvijā ilgst daudzus gadus.
Taču kopumā šajā un vēl divos likumos — Krimināllikumā un likumā Par Krimināllikuma spēkā stāšanos un piemērošanas kārtību — Saeima 11. jūnijā atbalstīja gandrīz 80 grozījumus. Tāpēc Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV), ar kuru tiešsaistē sarunājāmies 11. jūlijā, skaidro, ka šis nav gadījums, kad var vienkārši pateikt, ka likums «ir par to un par šito».
Sistēmā strādājošajiem sen esot bijis redzams, ka kriminālprocesā «ir šauras vietas» un «ir lietas, kuras var izmantot ne par labu kriminālprocesa mērķu sasniegšanai», Judins saka. Pērn februārī viņš lūdzis Tieslietu ministriju sagatavot priekšlikumus, kā efektivizēt kriminālprocesu. Ministrijas darba grupa apkopojusi visus aktuālos jautājumus, «un mēs sākām runāt». Klāt nāca priekšlikumi starp likumprojekta lasījumiem Saeimā. (To skaitā bija arī Latvijas Žurnālistu asociācijas priekšlikums atļaut žurnālistiem ierakstīt tiesu sēdes.) Rezultātā būšot «mazāk iespēju kaut ko darīt ne tā, kā vajadzētu».
Pēc likumu grozījumu stāšanās spēkā tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) gandarīti secināja, ka tie «nodrošinās kriminālprocesa efektivizāciju un novērsīs iespējas personām nepamatoti kavēt lietu iztiesāšanas raitu norisi». Izvērtēt ilgākos tiesas procesus un to kavēšanās iemeslus pērnruden bija aicinājis arī Valsts prezidents Egils Levits. Pašreizējais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau tolaik, būdams Rīgas apgabaltiesas tiesnesis, bija iesniedzis Saeimā priekšlikumu ierobežot tiesu debašu un pēdējā vārda ilgumu. Bet pēc grozījumu stāšanās spēkā Stukāns par svarīgāko nosauca jaunajā likuma versijā noteikto, ka apsūdzētais var vai nu klusēt, vai, ja izvēlas runāt, viņam ir pienākums teikt patiesību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.