Jāpieņem realitāte, ka atgriešanās pie pirmskrīzes situācijas nebūs
Prognozēšana ir parasti nepateicīga nodarbe, taču ne koronavīrusa izplatīšanās prognozēšana. Jāskatās tikai uz trim pamata komponentēm. Viena ir pastāvīga — vakcīnas joprojām nav. Divas ir mainīgas — jaunu saslimšanas gadījumu skaits pasaulē un pasākumi slimības izplatīšanās ierobežošanai. Blakusfaktori var ietekmēt īstermiņa dinamiku, taču ilgākā laika posmā likumsakarība ir dzelžaina — jo mazāk ierobežojumu, jo vairāk slimnieku.
Šī formula strādā it visur pasaulē. Taču diemžēl it visur politiskus lēmumus par slimības ierobežošanu ietekmē īstermiņa ekonomiska vēlmju domāšana. Arī Latvijā, kur vīrusa sākotnējo triecienu izdevās mīkstināt tieši tāpēc, ka valdība nekavējās vispirms ieviest ierobežojumus un tikai pēc tam, kaut arī bez liekas kavēšanās, ķērās pie ekonomikas balstīšanas.
Pagājušonedēļ Latvijā trīs dienās reģistrēts vairāk saslimšanas gadījumu nekā pirms tam mēneša laikā, kas nebija pārsteidzoši pēc Jāņiem. Pēc tam trīs dienas nebija neviena jauna gadījuma. Taču, tāpat kā īsais uzliesmojums neliecina par «otro vilni», īsais noplakums nav iemesls optimismam par epidēmijas beigām. Pirmdien kārtējo reizi pārspēts lielākais vienā dienā pasaulē reģistrētu jaunu saslimšanas gadījumu skaits. Uz šā fona Latvijas statistikas svārstības ir nebūtiskas, kaut arī var derēt kā metafora pretrunām, kuras plosa valdību.
Jau pirms ārkārtējās situācijas beigšanās jūnijā valdības lēmumus par vīrusu arvien jūtamāk iespaidoja uzņēmēju vēlmes. Ziņās dominēja stāsti par to, cik smagi cieš vai visas ekonomikas nozares. Tā ir taisnība, cieš smagi. Skaidrs, ka subsidēts bizness nav bizness un valsts atbalsts var būt tikai pagaidu pasākums. Un ko darīt? Skaļi to parasti nesaka, taču kāda gan cita atbilde varētu būt, ja ne «ekonomikas atvēršana»?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.