Lauma Malnace, nogāja no Ērgļiem līdz Kārsavai • IR.lv

Lauma Malnace, nogāja no Ērgļiem līdz Kārsavai

Šovasar ieplānoto pārgājienu pa Kirgizstānas kalniem Lauma Malnace aizstāja ar 190 km garu gājienu Vidzemē un Latgalē. «Biju domājusi, ka Latvijā vasarā viss ir zaļš un līdzens. Bet tā nav! Kādi pauguri un lejas, un zaļajā ir tik daudz nokrāsu!» Foto — Edmunds Brencis
Gunita Nagle

Jau četrus gadus Lauma, Valsts akadēmiskā kora Latvija dziedātāja un muzikoloģe, vasarā izbauda ceļojumus vienatnē. Pērn pirmo reizi viena devās garā pārgājienā Kaukāza kalnos. Šovasar viņai, kā vairumam ceļotāju, Covid-19 mainīja plānus, bet no izaicinājuma un piedzīvojuma negribējās atteikties. Lauma mugursomā salika telti, guļammaisu, drēbes un ēdienu, lai 17. jūnijā sāktu pārgājienu no Ērgļiem. «Pasakaini!» par Ērgļu novadu Lauma runā kā iemīlējusies. Taču ceļā līdz Kārsavai bija ne mazums grūtību, asinis stindzinošus brīžus viņa piedzīvoja jau pirmajā naktī. 

Maršrutu izplānoja pati. Kopš skolas laikiem, kad trenējās distanču slēpošanā un piedalījās sacensības Ērgļos un Madonā, viņā bija saglabājusies vēlme tuvāk iepazīt šīs vietas. Tad apjauta, ka nav bijusi pie Lubāna ezera. Bet no Rēzeknes novada nav tālu līdz pierobežai, tāpēc Lauma nolēma pārgājienu beigt Kārsavā, no kuras ir tikai 15 kilometru līdz Krievijas robežai. 

Lauma bija apņēmusies nakšņot teltī, bet jau pirmajā naktī Ērgļos dzirdēja, kā simt metru attālumā «kāds zvērs sev vakariņās nomedīja lapsu, kas apmēram 20 sekundes ķērca vājprātīgi zvērīgā nāves agonijā». «Nekad sevi neesmu uztvērusi kā drosmīgu un bezbailīgu cilvēku,» atzīst Lauma. «Bet bailes grib mūs ievažot un paturēt komforta būrītī. Jebkurš īsts piedzīvojums ir tikai tad, ja ej nezināmu ceļu un met izaicinājumu bailēm. Pats svarīgākais — dari to sevis dēļ, ne tādēļ, lai kādam kaut ko pierādītu!»

Pirmajās divās dienās Lauma ar grūtībām pieveica ap desmit kilometriem dienā, bet tad viņā pamodās spēki, un nākamajās dienās varēja aizvien vairāk. Pirms pārgājiena bija domājusi nesteigties un ļauties ceļam kaut trīs nedēļas, bet ceturtajā dienā saprata — vakarā gandarījumu sagādā nogurums un spēku izsīkums. Nolēma ceļu pievarēt deviņās dienās. Pareizi bija — pirmspēdējā dienā, Strūžānu pusē bēgot no piedzēruša vīrieša, kurš meta viņai virsū liesmojošu plastmasas pudeli, Lauma nolēma: «Pietiek! Gribu mājās!» 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu